BBC iesaka: 10 Kannu kinofestivāla filmas, kurām jāpievērš uzmanība  (14)

Kannu kinofestivāla atklāšanas filma ir psiholoģiskais trilleris "Visi zina" ("Everybody Knows"), kuras režisors ir Irānas filmu veidotājs Asgarhs Farhadi (Asghar Farhadi). Farhadi ir novērtēts kā viens no aizraujošākajiem filmu veidotājiem. Režisors jau divas reizes ir apbalvots Kannu kinofestivālā un ieguvis "Oskara" balvu.

"Visi zina" galvenajās lomās ir spāņu aktieru pāris Havjers Bardems un Penelope Krusa. Krusa filmā attēlo spāņu sievieti, kura atgriežas mājās, kas ir ārpus Madrides, kopā ar savu Argentīnas vīru un bērniem. Paredzēto īso vizīti mājās iespaido neplānoti notikumi, kas maina visu viņu dzīvi un atklāj ilgi glabātos noslēpumus.

Spaika Lī "Melnais KuKlusKlansmens" ("BlacKkKlansman") ir krimināli dramatisks un provokatīvs stāsts, kas ataino Rona Stalvorta reālo dzīvi. Rons bija pirmais afroamerikāņu policists, kurš veiksmīgi iefiltrējās vietējā kukluksklanā un kļuva par tās nodaļas vadītāju. Detektīvs Stalvorts (Džons Deivids Vašingtons) un viņa partneris Filips Zimmermanis (Adamss Draivers) iekļūst kukluksklana augstākajā līmenī, lai kavētu mēģinājumu pārņemt pilsētu. Filma veidota pēc Rona Stalvora grāmatas "Black Klansman" motīviem.

Filma "Zem sudraba ezera" ("Under the Silver Lake") vēsta par Semu – 33 gadus vecu vīrieti, kurš satiek noslēpumainu sievieti Sāru, izklaidējoties viņa dzīvokļa peldbaseinā. Pēc labi pavadīta vakara sieviete pazūd, neatstājot nekādu ziņu. Balstoties uz slepeniem kodiem, Sems veic meklēšanu pa visu Losandželosu, lai noskaidrotu noslēpumu, kas slēpjas aiz viņas pazušanas. Vīrietis kļūst apsēsts ar zemapziņas signāliem, kodiem un pilsētas mītiem. Šī izmeklēšana vīrieti noved pie Eņģeļu pilsētas visdrūmākajiem noslēpumiem, sazvērestībām un mistērijām.

"Aukstais karš" ("Cold War") ir stāsts par mīlestību, kas bija uzplaukusi starp diviem pavisam atšķirīgiem cilvēkiem. Kaislīgs, noslēpumains mīlas stāsts pēckara Polijā starp mūziķi un jauno dziedātāju, kas tika pieņemta darbā kā daļa no komunistiski apstiprinātas tautas mūzikas trupas. Tā ir smieklīgi romantiska, bet arī reālistiska drāma, kas aptver laika posmu no 1940. gadu beigām līdz 60. gadu sākumam. Filmā tiek atskaņotas eklektiska mūzika, sākot no tradicionālajām "kalnu" melodijām un padomju laika dziesmām un beidzot ar Džordža Gēršvina izvilkumiem un citiem džeza numuriem.

Viktors satiekas ar Zulu, spēcīgu blondu sievieti ar platiem vaigu kauliem un viltīgām acīm. Zulas dziedāšana nav tik tīra kā dažām citām jaunajām sievietēm, bet viņai ir "kaut kas cits" – magnētisms un skatuves klātbūtne, kas rada neizdzēšamu iespaidu. Sākotnēji mūzika bija viss, kas vienoja galvenos varoņus.

Režisoru Pāvelu Pavļikovski filmas tapšanā daļēji iespaidoja viņa vecāku nelaimīgā laulība.

"Cilvēks, kas nogalināja Donu Kihotu" ("The Man Who Killed Don Quixote") ir fantāzijas piedzīvojumu komēdija. Tobijs, reklāmas izpilddirektors, tiek ievilkts laikmetīgajā fantāzijas pasaulē. Spāņu kurpnieks cenšas viņu pārliecināt, ka viņš ir Sančo Pansa. Tobijs pamazām atsvešinās no realitātes un nespēj atšķirt sapņus no īstenības.

Filma Terija Giljama vadībā ir sākta veidot jau 1989. gadā, tapšanas ceļā saskaroties ar vairākām grūtībām. Tās pirmizrāde ir gaidāma tikai Kannu festivālā 2018. gada 19. maijā. Kino darbs veidots pēc Migela de Servantesa grāmatas "Dons Kihots" motīviem.

Filmas "Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts" ("Solo: A Star Wars Story") centrā ir Hans Solo – tēls no "Zvaigžņu karu" franšīzes. Tas ir brauciens galaktikas attālumā, kura laikā piedzīvojumi un drosme vijas ar tumšo un biedējošo pazemi. Piedzīvojumu laikā Hans Solo tiekas ar savu nākotnes pilotu Čevbaku un nejauši sastopas ar bēdīgi slaveno spēlmani Lando Karlisanu.

"Māja, kuru uzbūvēja Džeks" ("The House That Jack Built") ir Larsa fon Trīra psiholoģiskais šausmu trilleris – stāsts par Džeku, inteliģentu sērijveida slepkavu, kurš uzskata, ka katra viņa slepkavība ir mākslas darbs. Šī sērijveida slepkavas attīstību veicina vairāki cilvēki 12 gadu garumā. "Māja, kuru uzbūvēja Džeks" mākslinieciski aptver sērijveida slepkavas dzīvi no bērnības līdz pieauguša cilvēka vecumam.

Filma "451 grāds pēc Fārenheita" ("Fahrenheit 451") veidota pēc Reja Bredberija grāmatas motīviem. Filma seko futūristiskajai amerikāņu sabiedrībai, kurā grāmatas tiek sadedzinātas, lai cenzētu un iznīcinātu zināšanas. Tālākajā nākotnē grāmatas ir aizliegtas un tiek pasūtītas sadedzināšanai. Par grāmatu dedzināšanu atbild tā sauktie ugunsdzēsēji. Gajs ir viens no viņiem, kurš dodas uz savu darbu, neapšaubot motīvus, uzskatot, ka viņš palīdz izbeigt zināšanu meklējumus. Tas viss mainās, kad viņš satiekas ar citu personu, kas apstrīd viņa rīcību un sašķoba pārliecību.

"Vitnija" ("Whitney") ir spēcīga un emocionāla dokumentālā filma, kas atspoguļo dziedātājas Vitnijas Hjūstones dzīvi un mūziku. Tā ir vienīgā dokumentālā filma, kuru oficiāli apstiprinājis Hjūstones muzejs, atklājot dziedātājas dzīves citu pusi, par kuru nav zinājuši pat viņas kvēlākie fani.

Filmu veidojis talantīgais dokumentālā kino režisors Kevins Makdonalds. "Es vērsos pie Vitnijas dzīves kā noslēpumu stāsta. Kāpēc viņa ar tik daudz neapstrādāta talanta un skaistuma pati sevi publiski un sāpīgi iznīcināja?," viņš skaidro.

Vācu režisoram Vimam Vendersam divu gadu laikā tika dota nepieredzēta pieeja pāvestam, lai radītu to, ko var raksturot kā "personīgo ceļojumu" – dokumentālo filmu "Pāvests Francisks: Vīrs un vārds" ("Pope Francis: A Man of His Word"). Filmas tapšanā tika izmantoti ekskluzīvi materiāli no Franciska pasaules ceļojumiem. Dokumentālā filma ir saistīta ar pāvesta dialogu, kurā viņš atbild uz jautājumiem par mūsdienu pasaules galvenajiem globālajiem izaicinājumiem: nāvi, sociālo taisnīgumu, imigrāciju, ekoloģiju, nevienlīdzību, materiālismu un ģimenes lomu.