Režisors: Salīdzinot ar 'Nameja gredzenu', 'Baltu ciltis' ir rāmjos ielikta fantāzija  (13)

Viņš skaidroja, ka, uzņemot filmu par astoņus gadsimtus seniem notikumiem, ir daudz nezināmā kā arī daudz vispārīgu pieņēmumu par to, kā, piemēram, tā laika cilvēki ģērbās. Taču, atšķirībā no "Nameja gredzena", filmas "Baltu ciltis" radošā komanda centusies konsultēties ar vēsturniekiem un muzejiem, lai pēc iespējas precīzāk, balstoties uz pašreizējām zināšanām, atspoguļotu 13. gadsimta Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājus.

Režisors Raitis Ābele sacīja, ka par filmas aizsākumu uzskatāma dokumentālā īsmetrāžas filma "Kurši", ko brāļi Ābeles radīja 2016. gadā. Pēc tās iznākšanas, viņi saņēmuši jautājumus par to, kāpēc netiek taisīta filma arī par citām viduslaiku latviešu ciltīm. Ņemot vērā filmas garumu un vēlmi aptvert pēc iespējas plašāku Latvijas teritoriju, kinolentē iekļauti stāsti par 11 baltu un somugru ciltīm, no kurām katrai uz ekrāna atvēlētas aptuveni septiņas minūtes.

Komponists Kaspars Bārbals filmai radījis vairāk nekā 40 oriģināldarbus. Lai komponistam radītu nojausmu, kādā virzienā iecerēts kinolentes skaņu celiņš, viņš ticis iepazīstināts ar eksperimentālās elektronikas, "noise" un citu līdzīgu žanru mūziku.

Kā ziņots, režisoru Laura un Raita Ābeļu vēsturiskā piedzīvojumu filma "Baltu ciltis", kas ir daļa no Nacionālā kino centra programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kinoteātros visā Latvijā būs skatāma no 16. maija.

Filmas uzņemšanas process norisinājies ilgāk nekā divus gadus gan Latvijā, gan arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Filmēšanas vietas piemeklētas atbilstoši vizuālajai līdzībai, nevis vēsturiskajam reģionam, piemēram, senā Galindija filmēta Kazu gravā Vidzemē, Āraiši pārtapuši par Prūsiju un Ādažu poligons kļuvis par Saules kaujas vietu. Filmēšanā piedalījušies vairāk nekā 500 aktieri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Filma atspoguļo 13. gadsimta nežēlīgos centienus pievērst kristietībai tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojošos pagānus. Faktos balstītais filmas stāsts risināts, tās galvenajam varonim, dāņu spiegam Larsam (Kaspars Aniņš) nonākot seno baltu cilšu zemēs. Tur dāņu spiegs piedalās gan reliģiskos rituālos, gan nežēlīgos sirojumos, reibst vasaras saulgriežu svinībās, nonāk kuršu verdzībā un cīnās ar krustnešiem Saules kaujā.

Kinolentes veidošanā iesaistījies arī operatori Mārcis Ābele un Jānis Indriks. Filmas scenāriju veidojuši Toms Ķencis un Guntis Berelis, bet radošās komandas konsultanti ir Juris Urtāns un Gundars Kalniņš. Tāpat filmas tapšanā strādājusi māksliniece Zanda Zeidaka, komponists Kaspars Bārbals, kā arī producenti Kristele Pudane, Dace Siatkovska un Toms Palmens.