Foto: Māris Morkāns
Nauda dzīvē nav galvenais, taču kino tā ir pirmajā vietā. Režisoriem ir jāpiemaksā labam producentam, lai viņš paņemtu viņus komandā. Skandāls ar Hārviju Vainstīnu ir pretīgs, taču tas nenozīmē, ka sievietes nu iegūs priekšroku kino. Jo globālāks kino tirgus, jo puritāniskākas kļūs filmas. Šie apgalvojumi pieder Holivudas kino pasniedzējam Dovam Simensam, pēc kura lekcijām savas pirmās filmas uzņēma Kventins Tarantīno un Gajs Ričijs. No 2. līdz 4. jūnijam Rīgā pirmo reizi notiks viņa vadītais "Hollywood Film School" kurss, kura priekšvakarā portāls "Delfi" uzdeva viņam dažus jautājumus.

"Kino – tas ir bizness, nevis mākslas forma," savu komunikāciju ar auditoriju par karjeras kaldināšanu uzsāk Dovs Simenss. "Vēlaties filmēt, maksāt algas, nopelnīt – attiecieties pret to kā pret biznesu. Tas jums nav sociālisms!"

"Tālāk – visu pa plauktiņiem: neuzņemiet īsmetrāžas filmas – tas ir stulbi. Taisiet uzreiz pilnmetrāžu, vēl jo vairāk tāpēc, ka kamera un lente šodien neko nemaksā – paņem rokā "iPhone" un filmē! Amerikā vispār nepastāv valsts finansēta kino sistēma – tavs budžets ir tas, kas tev ir kabatā. Scenārijs ar 50–60 ainām, 90–100 lapaspuses. Ierobežojiet sevi ar vienu filmēšanas vietu dienasgaismā. Trīs nedēļas filmēšanas darba ir pietiekami. Ja sanāks, tad 50% savāks iznomātāji, 35% – izplatītāji, bet jums pašiem nepaliks gandrīz nekā. Taču arī uzdevums ir ellīgi sarežģīts – no nekā uztaisīt kaut ko."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!