19. un 20. jūnijā Rīgā tika filmētas epizodes Londonā, kur britu izlūkdienests MI6 risina stratēģiskas sarunas par okupēto padomju teritoriju jautājumiem. "Šajās telpās mēs inscenējam mūsu vīziju par to, kāds varētu izskatīties britu izlūkdienests 1949. gadā," stāvēdams Baltijas sekcijas vadītāja Sandija Makibina kabinetā stāsta seriāla idejas autors un režisors Normunds Pucis. Seriāla veidotāji atzīst, ka stāsta pamatā ir patiesi notikumi un daļa varoņu tiešām ir vēsturiskas personības, taču scenārijs papildināts ar dažādām sižeta līnijām, kas stāstu paspilgtinās un padarīs skatītājiem vēl saistošāku. Klāt nākusi gan romantiskā, gan traģiskā līnija. "Drāma tur ir nākusi klāt, stāsts ir apaudzēts," par scenārija transformācijām saka Normunds. Līdz ar to scenārija gala variantā aptuveni 70 % ir fantāzija, bet 30 % – patiesie notikumi, lēš režisors.
Vēsturisko detaļu atveidē komanda cenšas būt sevišķi precīza – speciāli pasūtītas 1949. gada amerikāņu formas, no arhīviem sagādātas un kopētas kartes ar laikam atbilstošu pasaules valstu izvietojumu, ko izvietot izlūkdienesta telpās un brīžiem laikmeta detaļu meklēšanā iesaistījusies teju visa komanda. Producente Arta Ģiga atzīst, ka tas tiešām ir īsts izaicinājums, jo kadrā visam jāizskatās maksimāli autentiski. Piemēram, režisoru iecere kādā ainā izmantot degošu 1950. gadu automobili sākotnēji šķitusi neiespējama, jo šādu modeļu īpašnieki savus spēkratus nekad neziedotu šādai nepieciešamībai. Taču komandai tomēr izdevies atrast automašīnas detaļas, kas, mākslas departamenta rokām atsvaidzinātas, izskatās pēc īsta auto. Tajā pašā laikā Normunds Pucis norāda – Lielbritānijas ainu iekārtojums lielā mērā ir komandas fantāzijas auglis – autori iedvesmu guvuši, skatoties, kā šis periods atveidots citās filmās, tādēļ noskaņa vietām ir mēģinājums to atkārtot, jo pašiem pieredzes par to, kā varēja izskatīties MI6 telpas, nav.