Simtgades filma 'Laika tilti' pasaules pirmizrādi piedzīvos Karlovi Varu festivālā

Šis ir vienīgais trīs Baltijas valstu sadarbības projekts Nacionālā Kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", kā arī pirmā Simtgades filma, kuras pasaules pirmizrāde notiek A klases kinofestivāla konkursa programmā. Latvijas pirmizrāde filmai "Laika tilti" plānota septembra sākumā.

Karlovi Varu Starptautiskais kino festivāls (KVIFF) ir viens no senākajiem kino festivāliem pasaulē un ierindojas vienā kategorijā ar Kannu, Berlīnes, Venēcijas un Maskavas kinofestivāliem; šogad tas norisinās no 29. jūnija līdz 7. jūlijam.

Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa meditatīvā dokumentālā eseja "Laika tilti", kas iekļauta Karlovi Varu festivāla konkursa programmā, ir veltījums kinovēstures posmam, kuru dēvē par Baltijas jauno vilni – tas bija arī šīs Simtgades filmas darba nosaukums. Baltijas poētiskais kino aizsākās pagājušā gadsimta 60.-70. gados, to izveidoja un izkopa jauni kinematogrāfisti, kuri tai laikā valdošajai plakātiskajai dokumentālistikai pretnostatīja it kā vienkāršus, bet dziļas jēgas, cilvēcības un tēlainības piesātinātus kinostāstus ar augsta līmeņa vizuālo kultūru.

Filma "Laika tilti" pieskaras vecmeistaru radītajām kino pasaulēm, pēta viņu iemītās pēdas starp debesīm un zemi, meklē laika, tēla un fakta saskares punktus – visu to, ko sauca un joprojām sauc par poētisko kino un ko savos darbos mums atklāj Hercs Franks, Uldis Brauns, Henriks Šablevičus, Andress Sēts, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Roberts Verba un Marks Sosārs.

Filma "Laika tilti" Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu 100. jubilejas gadā iedvesmojusi Karlovi Varu festivāla rīkotājus izveidot arī plašu Baltijas poētiskā dokumentālā kino retrospektīvu, un gandrīz visu klasisko filmu autori ir jaunās filmas Laika tilti varoņi. Programma "Laika atspulgi: Baltijas poētiskais dokumentālais kino" sastāv no sešiem īsfilmu un vidēja garuma filmu blokiem, kā arī no divām pilnmetrāžas dokumentālajām filmām, sniedzot retu iespēju iepazīties ar Baltijas reģiona nozīmīgākajām dokumentālajām filmām kaimiņvalstīs uzņemto filmu kontekstā.

"Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ar bijušo Čehoslovākiju ir kopīgs ne tikai gads, kurā tika pasludināta neatkarība, bet arī izteikti spēcīgs 20. gadsimta 60. gadu kino. Mēs priecājamies, ka šāgada festivālā varēsim piedāvāt unikālu reportāžu par Baltijas kino brīnumu," saka KVIFF programmu direktors Karels Ohs (Karel Och).

Plašāks apraksts par programmu – šeit.

Retrospektīvā Latviju pārstāv Ivara Kraulīša kanoniskā īsfilma "Baltie zvani" (1961), Aivara Freimaņa "Krasts" (1961), Ulda Brauna "Sākums" (1961), kā arī Herca Franka leģendārā filma "Vecāks par desmit minūtēm" (1978. Vienu no jaunā stila celmlaužiem, Uldi Braunu, pārstāvēs viņa episkā pilnmetrāžas filma "235 000 000" (1967).

Lietuvu pārstāvēs režisoru Roberta Verbas un Henrika Šableviča filmas, Igauniju – Andresa Sēta, Ülo Tambeka un Marka Sosāra darbi. Filmu izlasē pārstāvēti arī jaunākas paaudzes dokumentālisti, kuru poētisko stilu spēcīgi ietekmējis Baltijas jaunā viļņa dokumentālais kino, – divas 90. gados uzņemtas lietuviešu dokumentālista Audrjus Stoņa filmas un Lailas Pakalniņas triloģija "Veļa", "Prāmis" un "Pasts" (1991-95), kas aizsāka viņas starptautisko karjeru.

Retrospektīvā programma "Laika atspulgi: Baltijas poētiskais dokumentālais kino" tapusi sadarbībā ar Igaunijas filmu institūtu, Lietuvas kino centru un Latvijas Nacionālo kino centru. Detalizēta informācija par visām programmas filmām atrodama KVIFF mājaslapā.