Šopavasar Kannas pieredzēja vēsturisku brīdi: mūsdienu kino galvenais vizionārs – dižais, briesmīgais un mazliet trakais Terijs Giljams – iepazīstināja publiku ar savas dzīves nozīmīgāko projektu, gaidītāko un apspriestāko filmu beidzamajā ceturtdaļgadsimtā – "Cilvēks, kas nogalināja Donu Kihotu".
Šī grandiozā notikuma aizkulisēs noritēja nesaskaņas, kuru rezultātā tieši festivāla priekšvakarā filma tika atsaukta no programmas saistībā ar tiesvedības procesu. Tikai Francijas Kultūras ministra iejaukšanās ļāva filmas veidotājiem iziet uz slavenā kinofestivāla noslēguma ceremonijas sarkanā paklāja.
It kā jau uzvarējušo taisnīgumu atkal aptumšoja kārtējais tiesas lēmums: filmas tiesības ir arestētas un tās komerciālās izplatīšanas likteni noteiks Francijas tiesa.
Filmai ir lielas izredzes nenonākt uz lielajiem ekrāniem kinoteātru repertuāros saistībā ar režisora un producenta Paolo Branko strīdiem par autortiesībām. Nevēloties izrādīties iesaistītam šajā konfliktā, no savām izplatīšanas tiesībām jau atteicies "Amazon".
Un tas viss – pēc gandrīz divdesmit gadus ilgas cīņas ar kino ražošanas vējdzirnavām: nevīžīgiem producentiem un haotisku finansējumu, aktieru grafiku nesakritību un pat dabas stihijām. 2000. gadā, jau pirmajā filmēšanas dienā, stepes smiltīs negaidīta vētra un tai sekojošs noslīdenis iznīcināja lielu daļu kino tehnikas, kas nebija apdrošināta. Šis atgadījums piespieda māņticīgo komandu noticēt Dona Kihota lāstam…
Filma kļuva par leģendu jau pirms tās pirmizrādes, bet tās tapšanas stāsts ir tik dramatisks, ka pats pelnījis ekranizāciju.
Gāja laiks, mainījās projektā iesaistītās kino ikonas: dumpinieka Džoniju Depa vietā ieradās domīgais intelektuālis Ādams Draivers ("Patersons"), miniatūrās Vanesas Paradī vietā – žilbinošā skaistule Olga Kuriļenko, savukārt kino ikonu Žanu Rošforu nomainīja izteiksmīgais brits Džonatans Praiss.
Tomēr ieilgušie pārbaudījumi kinolentei nāca tikai par labu. "Bez cīņas ar apstākļiem es pat nezinu, kā uzsākt filmas ražošanu," apgalvo režisors. Diez vai māksliniekam būtu bijis pa spēkam pabeigt iesākto, ja viņā pašā neatrastos kaut kas no Dona Kihota, ja viņš pats nebūtu sapņotājs un fantasts.
Terijs Giljams - pēdējais "cēlais, skumjā izskata bruņinieks" – ir uzņēmis spēcīgu postmodernu filmu par gaistošo kino maģiju, par neatgriezeniski zaudēto naivumu, par dižā laikmeta norietu. Režisora intelektuālās spēles, viņa bagātā fantāzija un individualitāte izpaužas katrā šī daudzslāņainā darba kadrā, kas ir veidoti tik sulīgi un krāšņi, ka tos uzreiz varētu ievietot rāmī un tad aplūkot neskaitāmi daudz reižu: skumstot par bērnību, par takām, uz kurām nav izdevies spert kāju, un nez kā zudušu mīlestību.
Kurš gan spētu iedomāties, ka dažas filmēšanas dienas Spānijas svelmainās saules apspīdētajos, gleznainajos Lamančas kalnos izvērtīsies aizraujošā un bīstamā sirreālā ceļojumā, kur realitāte transformējas fantāzijā, bet patiesība nav atšķirama no izdomas.
"Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu" ir unikāla kino vēstures liecība, kas norisinās mūsu acu priekšā. Apliecinot cieņu neiedomājami sarežģītajam radošajam arodam – kino režijai – , neviens skatītājs nedrīkst paiet garām šai ekrāna leģendai.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka pagaidām to iespējams noskatīties tikai atsevišķos kinofestivālos.
Festivālā "Baltijas pērle" filma tiks rādīta vienu reizi – 20. septembrī pulksten 20.45 kinoteātrī "Splendid Palace". Plašāk par filmu – festivāla mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
