Kirila Serebreņņikova filmas "Vasara" ("Лето") Rīgas pirmizrādes, kas notiks festivāla "Baltijas pērle" ietvaros, priekšvakarā tās scenārija autori Mihails un Lili Idovi sarunā ar portālu "Delfi" atklāja, ko viņiem nozīmēja un arvien vēl nozīmē Viktors Cojs, kāda loma viņu dzīvē bijusi Borisam Grebenščikovam un kāpēc Latvija ir klātesoša visās viņu filmās.
Ja pēkšņi tiktu nolemts piešķirt balvu par Latvijas galvaspilsētas popularizēšanu pasaulē, tad bijušais rīdzinieks Mihails Idovs, neapšaubāmi, iekļūtu īsajā sarakstā. Rīgā viņš nodzīvoja līdz 16 gadu vecumam, taču tas bija pietiekami, lai mazā dzimtene ne tikai neizdzēšami iegultu viņa atmiņā, bet arī būtu klātesoša tās "operatīvajā sadaļā". Turklāt turpmākais ceļš iezīmējās tad, kad vienā Puškina liceja klasē satikās Aleksandrs Gaross, Aleksejs Jevdokimovs un Mihails Zilbermans, pēcāk pazīstams kā Mihails Idovs. Trīs topošie rakstnieki.
Trijotne ātri vien kļuva par nešķiramiem draugiem, kas nav arī nekāds pārsteigums, jo visi pārējie klasesbiedri bija meitenes. 1992. gadā Zilbermanu ģimene nolēma emigrēt. Par pēdējo pilienu pacietības kausā kļuva kāds riebīgs notikums, proti, 14 gadus veco Mišu un viņa tēvu uz ielas piekāva – izskata dēļ. Turklāt tas tika darīts, izkliedzot antisemītiskus saukļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
