Abi darbi tapuši vienlaikus, vienās dekorācijās un dokumentālajā stāstā — ar ievērojamo notikumu, aculiecinieku, aktieru un žurnālistu piedalīšanos — nav neviena kadra, ko nebūtu veidojis pats režisors. Tā ir interesanta liecība par aplūkoto laikmetu un pārdomas par brīvību un nebrīvi, par jaunības enerģiju un mīlestību, kā arī par to, kas patiesībā bija, kā nebija un, kā nevarēja būt.
Lakoniskā un emocionālā dokumentālā skice stāsta par mūziķiem, kas kļuva par "Vasaras" varoņu prototipiem, par krievu roka paaudzi, par 1980. gadu Ļeņingradu, par tā laika sadzīvi un garu — par visu, kas leģendārajā filmā palika aizkadrā vai netika izsacīts līdz galam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
