Trešdien, 5. septembrī, sāksies ikgadējais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Viena no filmām, kas šogad iekļauta festivāla programmā "Atmiņas par nākotni", ir režisoru Hansa Bloka un Morica Rīzevīka (Hans Block, Moritz Riesewieck) veidotā filma "Tīrītāji" (The Cleaners) par cilvēkiem, kuri strādā kā "digitālie tīrītāji" jeb satura moderatori sociālajos tīklos un atbrīvo internetu no nevēlamas, satura politikai neatbilstošas informācijas. Par filmu pēc noskatīšanās raksta mediju pētnieks, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
Kad Marks Zakerbergs aizgūtnēm stāsta, kā viņa vadītais "Facebook" savieno cilvēkus, viņam ir taisnība. Tomēr šī savienotība ir krietni plašāka nekā tā, kas viņam prātā. "Facebook" savieno ne tikai draugus ar draugiem, informācijas meklētājus ar avotiem un patērētājus ar katram no tiem mērķētiem komerciāliem piedāvājumiem. Šī pati vide savieno arī varmākas ar upuriem, naida izvirdējus ar šī naida mērķiem, melu fabricētājus ar noticētājiem, un pāri visam — šīs savienotības sekas liek izjust pavisam parastiem interneta lietotājiem. Dažu klikšķu attālumā tiešsaistē allaž atrodas arī pats perversākais, agresīvākais, uzkurinošākais, ko cilvēce ir spējīga radīt.
No satura lēruma, kas ik dienas tiek publicēts dažādās sociālo mediju platformās, daļa ir tāds saturs, kam tur nevajadzētu būt. Kas tīra sociālo mediju datubāzes no pornogrāfijas, vardarbības skatiem un terorisma propagandas? Ar šādu jautājumu sākas režisoru Morica Rīzevīka un Hansa Bloka dokumentālā filma "Tīrītāji" ("The Cleaners"). Tīrīšana ir darbs, kuru ikdienā prom no sabiedrības acīm veic tūkstoši un tūkstoši cilvēku. Viņi apskata sociālo mediju platformās publicētus, potenciāli problemātiskus materiālus un pieņem lēmumu — dzēst vai ignorēt.