Foto: Kadrs no filmas "Zelta rītausmas meitenes"
Viena no filmām, kas šogad tiek piedāvāta Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā (Baltic Sea Docs), ir ""Zelta rītausmas" meitenes". Tajā norvēģu režisors Hovars Bustness pēta Grieķijas galēji labējās nacionālistu partijas "Zelta rītausma" aizkulises un sieviešu lomu tajā. Par filmas iespaidiem pēc noskatīšanās raksta kinorežisore Laila Pakalniņa.

Vai tiešām kādam, piemēram, man ir jāredz filma ""Zelta rītausmas" meitenes"? Nosaukums, protams, nav slikts, taču atliek izlasīt, ka filma portretē trīs sievietes no grieķu galēji labējās nacionālistu partijas, un sāk gribēties domāt, ka filma, iespējams, ir jāredz citiem (gan jau "svarīga" filma, turklāt mums pašiem vēlēšanas tuvojas…), taču ne man. Esmu gandrīz pārliecināta, ka pirms gaidāmajām vēlēšanām man nav jātērē laiks un kaut kā īpaši jāpiestrādā pie sevis izglītošanas. Savukārt manas zināšanas par to, kas notiek Grieķijas politikā ir tik virspusējas, ka mani pilnībā apmierina, jo Grieķija ir tālu (vismaz tālāk par Igauniju).

Runājot, par visādām "ultrām" – galēji labējie, galēji kreisie... Nu, kamēr vien nesajukšu prātā, manām smadzenēm tas nedraud. Tad kāpēc man jāskatās uz atsaldētiem cilvēkiem?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!