Gaidot Simtgades filmu 'Laika tilti', 'filmas.lv' publicē latviešu poētiskā kino meistardarbus  (1)

No 28. augustā portālu papildina jauna sadaļa, kurā var skatīties restaurētu un digitalizētu kinoklasiku no Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva. 2018. gadā Nacionālais Kino centrs sadarbojas ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija". Projekta ietvaros restaurētās un digitalizētās Latvijas kinoklasikas filmas tiks padarītas pieejamas sabiedrībai, ievietojot tās portālā "filmas.lv", un šim nolūkam izveidota jauna sadaļa – "Arhīva krājums".

Pirmās 15 filmas, kas ievietotas šajā sadaļā, vispusīgi ilustrē īpašu fenomenu Latvijas kinovēsturē – poētisko dokumentālo kino, kura pirmsākumi rodami 20. gadsimta 60. gados.

Tieši par šo laiku un tā varoņiem stāsta jaunākā Simtgades filma "Laika tilti", kas pirmizrādi piedzīvo 5. septembrī vienlaikus kinoteātros "Splendid Palace" un "K.Suns", atklājot Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu.

Portālā "filmas.lv" pieejamā dokumentālo filmu izlase – Aivara Freimaņa, Herca Franka, Ulda Brauna un Ivara Selecka darbi – iedvesmojusi "Laika tiltu" autorus un palīdzēs skatītājiem iepazīt kinoklasiķu rokrakstus, kas izmantoti arī jaunajā Simtgades filmā.

Dokumentālā filma "Laika tilti" ir viens no vērienīgākajiem Simtgades projektiem, jo apvieno triju valstu kinematogrāfistus vairākās paaudzēs – filma ne vien atklāj visu trīs Baltijas valstu dokumentālā kino poētikas fenomenu, bet arī saņēmusi finansējumu visās trīs Baltijas valstīs. Pasaules pirmizrādi "Laika tilti" svinēja jūlijā, prestižajā Karlovi Varu kinofestivālā, kur viesojās gan radošā grupa, gan daži vecmeistari. Meditatīvā eseja, ko tik sarežģīta laikmeta atklāšanai izvēlējušies režisori Kristīne Briede un Audrjus Stonis, apzināti veidota, vizuālo un stāstījuma stilistiku aizņemoties no 60. gadu dokumentālistu paaudzes, kas ir filmas varoņi. Un viņi ir vairāki: Latviju pārstāv Ivars Seleckis, Hercs Franks, Aivars Freimanis un Uldis Brauns, Igauniju – Andress Sēts un Marks Sosārs, Lietuvu – Roberts Verba un Henriks Šablevičus. Viņi likuši pamatu kino valodai, kas ne vien spītēja oficiālajai propagandai, bet spēja ieskatīties cilvēka dvēselē, kino klasiķi joprojām turpina atgādināt par cilvēcību, kaut viņu filmas ir stilistiski dažādas un aptver ievērojamu laika posmu visā Baltijas valstu kinematogrāfijā.

Uzreiz pēc pirmizrādes, jau no 6. septembra, Simtgades filma "Laika tilti" nonāks kinoteātru repertuārā, un to varēs noskatīties visā Latvijā – Rīgas kinoteātros "Splendid Palace", "Kino Citadele", "Cinamon Rīga", "K.Suns", arī Cēsīs, Daugavpilī, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Smiltenē, Talsos, Valmierā, Ventspilī, arī Latvijas novadu kultūras namos un skolās sadarbībā ar apvienību "Kinopunkts".