Mežamīļi un tie citi. Marta Selecka par filmu 'Es dodos mežā'

Somu režisores Anu Kuivalainenas filma "Es dodos mežā" ir īsta dabas filma, kas savus skatītājus mēģina ievest Somijas mežos un tur noturēt pusotras stundas garumā. Kā jau tas nojaušams, filmas darbība risinās tikai mežā un sižets stāsta par cilvēku un meža dažādajām attiecībām.

Filmas ritms ir ļoti rāms un nesteidzīgs. Izvēlētie personāži rimti izstāsta savus stāstus, savas sajūtas par mežu - tādejādi, manuprāt, atklājot arī kādu daļu no somu tautas mentalitātes. Lai gan filmas veidotāji saka, ka viņi nenosoda nevienu viedokli, tomēr filmā labi tiek atsegtas divas atšķirīgās pieejas kā mūsdienu sabiedrība saredz mežu – vieniem tas ir kopjams īpašums, biznesa modelis un Somijas "zaļais zelts". Otriem – ļoti emocionāla un dziļi personiska vērtība – atmiņu un sajūtu vieta. Un filma, manuprāt, tomēr nostājās to otro pusē, jo arī pati režisore ir viena no filmas stāstniecēm – mežamīlēm.