Darbi, kas iegulst atmiņā: 10 iespaidīgas filmas par holokaustu  (107)

Gaidot Dāvja Sīmaņa filmas nonākšanu Latvijas kinoteātros, esam apkopojuši, mūsuprāt, 10 iespaidīgas ārzemju filmas par holokaustu, kas izpelnījušās gan skatītāju, gan kritiķu atzinību.

"Ej un skaties" ("Иди и смотри") ir padomju režisora Elema Kļimova divu sēriju filma, kuras darbība norisinās 1943. gadā Baltkrievijas teritorijā. Filmas centrā ir baltkrievu zēns Florja, kurš pēc vecāku nogalināšanas pievienojas baltkrievu pretošanās kustībai, tādējādi kļūstot par liecinieku nacistu zvērībām, kā dēļ divu dienu laikā no dzīvespriecīga pusaudža kļūst par sirmu večuku. Atklāti vardarbīgās un bezgaldrūmās ainas nereti ir iemesls, kāpēc filma tā arī paliek nenoskatīta līdz galam.

Līdz Padomju Savienības varasiestādes akceptēja filmas demonstrēšanu, "Ej un skaties" nācās gaidīt astoņus gadus, tādējādi 1985. gadā atzīmējot Lielā Tēvijas kara 40. gadadienu. Filma piedzīvoja lielus komerciālus panākumus un tika pieteikta 58. ASV Kinoakadēmijas balvai kā labākā ārzemju filma, taču netika nominēta. Žurnāla "Padomju ekrāns" ("Советский экран") lasītāju aptaujā "Ej un skaties" tika atzīta par labāko gada filmu, izpelnījās apbalvojumus vairākos kinofestivālos un kļuva par sesto togad skatītāko filmu Padomju Savienībā.

"Šindlera saraksts" ("Schindler's List") ir Stīvena Spīlberga episkā holokausta drāma, kas uz ekrāniem nonāca 1993. gadā. Tā stāsta par fabrikas īpašnieku vācieti un nacistu partijas biedru Oskaru Šindleru, kurš Otrā pasaules kara laikā no nosūtīšanas uz koncentrācijas nometnēm Krakovā paglāba vairāk nekā 1200 ebreju, nodarbinot tos savā uzņēmumā. Kukuļu un dāvanu dēļ viņš ir labi ieredzēts nacistu aprindās, savukārt, redzot apkārt notiekošo postažu, arvien vairāk pieķeras "saviem ebrejiem".

Dramatiskajā kinolentē galvenās lomas izpilda tādi spoži aktieri kā Liams Nīsons, sers Bens Kingslijs un Ralfs Fainss. "Šindlera saraksts" kopumā tika nominēts 12 "Oskara" balvām, bet saņēma septiņas – tostarp kā labākā filma, bet pats Spīlbergs – kā labākais režisors. Spīlbergs saņēma arīdzan ASV Režisoru ģildes apbalvojumu kā labākais režisors, kā arī virkni citu apbalvojumu visā pasaulē.

"Dzīve ir skaista" ("La vita è bella") itāliešu aktiera un režisora Roberto Benīni veiksmīgākais darbs, kurā pats arīdzan atveido galveno lomu. Filmas sižets veidots, iedvesmojoties no itāliešu rakstnieka Rubino Romeo Salmoni grāmatas "Beigās es sakāvu Hitleru" ("In the End, I Beat Hitler") un Benīni tēva stāstos, kurš Otrā pasaules kara laikā divus gadus pavadīja vācu darba nometnē.

Filma stāsta par ebreju bibliotekāru Gvido un viņa dēlu, kuri tiek nosūtīti uz koncentrācijas nometni. Lai pasargātu dēlu no briesmām un spiedīgajiem apstākļiem, Gvido liek lietā iztēli un humora izjūtu, stāstot viņam "pasaku", ka piedalās spēlē, kur, sakrājot tūkstots punktu, galvenajā balvā var iegūt tanku. Piemēram, par raudāšanu vai sūdzēšanos, ka ilgojas pēc mātes, punkti tiek zaudēti, savukārt iegūt tos var par klusu uzvešanos un slēpšanos no nometnes sargiem.

"Dzīve ir skaista" bija īstens veiksmes stāsts – gan no kritiķu puses, gan kases ieņēmumu ziņā. 1998. gadā tā ieguva trīs "Oskara" balvas, "Grand Prix" Kannu kinofestivālā un deviņus "Dāvida" (David di Donatello) apbalvojumus.

"Pianists" ("The Pianist") ir kontroversiālā ebreju izcelsmes poļu kinorežisora Romāna Polaņska 2002. gada drāma, kuras pamatā ir pianista Vladislava Špīlmana memuāri. Polaņska darbs ierindojies starp visu laiku lieliskākajām vēsturiskajām filmām, vēstot par Otrā pasaules kara, konkrētāk – holokausta, šausmām. Kopumā "Pianists" ieguva trīs "Oskara" statuetes, kā arī BAFTA (Britu Kinoakadēmijas balva) kā labākā filma un "Zelta palmas zaru" Kannu kinofestivālā.

Špīlmans, kuru atveido Eidrians Broudijs, ir slavens poļu-ebreju pianists. Brīdī, kad 1939. gadā Varšavu ieņem nacisti, viņš tiešraidē uzstājas radio. Studija tiek sabombardēta, taču viņš izdzīvo un kopā ar savu ģimeni tiek ievietots geto. Pateicoties slavai, Špīlmans spēj izpestīt no policijas nagiem savu brāli un sagādāt darba atļauju tēvam. Tiesa, slava no deportācijas uz Aušvici pēdējā brīdī spēja pasargāt vien pašu Špīlmanu – viņa ģimene nonāk nāves nometnē. Pianists atgriežas izpostītajā pilsētā, kur, mītot gruvešos un cīnoties ar badu cenšas izdzīvot un sadzīvot ar vainas apziņu.

"Naudas viltotāji" ("The Counterfeiters") ir austriešu-vācu drāma, kuras scenārija autors un režisors ir Stefans Ruzovickis. Filma vēsta par "Bernharda operāciju" – slepenu nacistu plānu ar mērķi destabilizēt Apvienoto Karalisti, pārpludinot tās ekonomiku ar viltotām Anglijas bankas mārciņu banknotēm. Scenārijs balstīts ebreju-slovāku tipogrāfa Ādolfa Burgera memuāros. Viņš 1942. gadā tka apcietināts par kristību sertifikātu viltošanu, tādējādi glābjot ebrejus no deportācijas, savukārt pēcāk tika nodarbināts Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē, kur bija iesaistīts "Bernharda operācijā".

Burgeru filmā atveido vācu aktieris Augusts Dīls (pazīstams no tādām filmām kā "Sabiedrotie" un "Bēdīgi slavenie mērgļi"), savukārt pasaules slavu šī filma atnesa Karlam Markovicam – viņš iejuties ebreju izcelsmes viltotāja lomā, kurš arīdzan piedalījās "Bernharda operācijā".

2007. gadā "Naudas viltotāji" saņēma "Oskara" balvu kategorijā "Labākā ārzemju filma".

"Nepakļaušanās" ("Defiance") ir amerikāņu kinorežisora Edvarda Cvika 2008. gada filma, kuras sižets balstīts holokausta pētnieces Nečamas Tekas 1993. gada grāmatā "Nepakļaušanās: Beļsku partizāni". Tas ir stāsts par četriem brāļiem Beļskiem – baltkrievu ebrejiem –, kuri 1941. gada beigās izbēg no nacistu slepkavībām un paslēpjas mežā, turklāt grasās atriebties par vecāku nāvi. Partizānu grupējums, cīnoties ar nacistiem, aug augumā – viņi glābj citus ebrejus, un divu mežā pavadīto gadu laikā viņu pretošanās grupējums izaug līdz vairāk nekā tūkstotim ebreju.

Galvenās lomas filmā, kas uzņemta Lietuvā, izpilda Daniels Kreigs, Līvs Šraibers un Džeimijs Bells. 2008. gadā filma tika nominēta "Zelta globusam" kategorijā "Labākais skaņu celiņš", bet 2009. gadā – "Oskaram" šajā pašā kategorijā. Tiesa, Polijā filma tika uzņemta negatīvi un dažos kinoteātros pat pārtraukta izrādīt, jo poļi uzskatīja, ka tajā nekorekti atainoti vēstures notikumi un tā vēršas pret poļiem.

"Puisēns svītrainā pidžamā" ("The Boy in the Striped Pyjamas") ir britu kinorežisora Marka Hermana slavenākais veikums, kas balstīts tāda paša nosaukuma īru rakstnieka Džona Boina romānā. Tas ir stāsts par Otrā pasaules kara šausmām nacistu koncentrācijas nometnē, ko piedzīvo divi astoņus gadus veci zēni – nometnes komandanta dēls Bruno un ieslodzītais Semjuēls, kurus vieno aizliegta draudzība, katram no viņiem atrodoties savā žoga pusē.

"Puisēns svītrainā pidžamā" pēc iznākšanas uz ekrāniem izpelnījās atzinīgus vārdus gan presē, gan no skatītājiem, kā arī saņēma Britu neatkarīgā kino (BIFA) balvu kategorijā "Labākais režisors". Tāpat filma tika nominēta Spānijas Nacionālajai kino balvai, Īru kino un televīzijas balvai (IFTA) un Jauno mākslinieku balvai ASV.

Melnbaltā drāma "Ida" ir Pāvela Pavļikovska darbs, kuram viņš bija gan scenārists, gan režisors. Tā vēsta par jaunu bāreni Annu, kura, pirms mūķenes zvēresta nodošanas, uzzina, ka viņas īstais vārds ir Ida, kā arī to, ka viņas vecāki bija ebreji, kurus nogalināja Otrā pasaules kara laikā. Rezultātā Ida dodas ceļojumā ar mērķi atrast vecāku kapavietu un uzzinātu ko vairāk par savu pagātni.

Pats filmas autors izteicies, ka "Ida" nav tikai par holokaustu, bet gan par vairākām universālām tēmām. "Es centos izvietot filmu par universālām lietām - vainas apziņu, vājībām, piedošanu. Arī par cilvēka dvēseles un vēstures paradoksiem," viņš saka.

2014. gadā "Ida" ieguva "Oskaru" kategorijā "Labākā filma svešvalodā", turklāt tā bija pirmā poļu filma, kas jebkad saņēmusi šo apbalvojumu. Tāpat "Ida" saņēma Eiropas Parlamenta LUX kino balvu, Eiropas Kino akadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma" un BAFTA (Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija) balvu.

"Saula dēls" ("Saul fia") ir ebreju-ungāru kinorežisora Lāslo Nemeša debijas filma, kas tika pirmizrādīta 2015. gada Kannu kinofestivālā. Tās darbība norisinās Aušvicas koncentrācijas nometnē Otrā pasaules kara laikā un vēsta par pusotru dienu ieslodzītā Saula Auslandera dzīvē. Viņa uzdevums ir dedzināt savu tautiešu līķus, starp kuriem ir arīdzan kāda puisēna līķis, kuru, lai glābtos no sirdsapziņas pārmetumiem par šausmu darbiem, kurus spiests veikt, viņš uzdod par savu dēlu un vēlas viņu apglabāt pienācīgi saskaņā ar ebreju tradīcijām.

"Saula dēls" Kannu kinofestivālā ieguva "Grand Prix" un saņēma "Oskara" balvu kategorijā "Labākā ārzemju filma", kā arī virkni starptautisku kinofestivālu apbalvojumu.

"Sobibora" ("Собибор") ir krievu aktiera un kinorežisora Konstantīna Habenska 2018. gadā izlaistā Otrā pasaules kara drāma, kurā viņš pats arī atveido galveno lomu. Filmā, kuras lielākā daļa uzņemta Lietuvā, piedalās arīdzan pazīstamais franču izcelsmes aktieris Kristofers Lamberts. "Sobiboras" pamatā ir vēsturiskie notikumi Sobiboras nāves nometnē Nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā. Padomju virsnieks Aleksandrs Pečerskis krīt nacistu gūstā un tiek ieslodzīts, taču ātri vien pamanās sarīkot dumpi un organizēt bēgšanu, kas, lai arī paņēma daudzu cilvēku dzīvību, viņam izdevās. Filmas scenārija pamatā ir Iļjas Vasiļjeva grāmata "Aleksandrs Perčevskis: Izlaušanās nemirstībā" ("Александр Печерский: Прорыв в бессмертие").

Līdz šim Habenska veikums izpelnījies pozitīvas atsauksmes, kā arī Krievija izvirzīja "Sobiboru" "Oskara" balvai kategorijā "Labākā ārvalstu filma".