2018. gada 29. un 30. novembrī pulksten 18.00 kinoteātrī "Splendid Palace" tiks piedāvāta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) konferences "Vēstures poētika un politika teātrī un kino" Simtgades filmu programma, ko veido četru jaunāko filmu izlase no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas, portālu "Delfi" informē LKA pārstāvji.
Filmu skati 29. novembrī pulksten 18.00 atklās režisora Dāvja Sīmaņa vēsturiskā filma "Pelnu sanatorija" (2016), kuras ir centrā ir kara notrulinātā cilvēcība Pirmā pasaules kara kontekstā. Filmas aptver notikumus 1917. gadā Kurzemē, kad kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Pulksten 20.00 būs iespēja redzēt somu režisora Anti Jusi Anila darbu "Mūžīgais ceļš" (Ikitie, 2017), kura pamatā ir Anti Turi romāns "Mūžīgais ceļš" par jaunu arodbiedrību aktīvistu, kurš ir atgriezies Somijā pēc ilgiem darba gadiem Amerikā 30. gadu sākumā. Drīz vien viņš pārbēg pāri robežai padomju pusē, kur viņam piedāvā jaunu identitāti apmaiņā pret strādnieku šķiras nākotnes celšanu.
30. novembrī pulksten 18.00 būs iespēja redzēt igauņu režisores Monikas Sīmetsas kino darbu "Biedrs bērns" (Seltsimees laps, 2018), kas kļuvusi par vienu no šī gada populārākajām filmām Igaunijā. Filma veidota pēc igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas autobiogrāfisko romānu motīviem un attēlo sešgadīga bērna iekļaušanos 50. gadu padomju ideoloģijā. Filmu skati pulksten 20.00 noslēgs lietuviešu kino režisora Andriusa Juzena "Pūču kalns" (Peledu kalnas, 2017), kas pievēršas padomju spēku okupētajai Kauņai laikā no 1947. līdz 1951. gadam. Filmas galvenie varoņi nupat kā absolvējuši ģimnāziju un ir spiesti izvēlēties – vai nu ņemt rokās ieročus un cīnīties pret padomju varu vai piemēroties tai.
Ieeja filmu skatē bez maksas. Vietu skaits ierobežots, tāpēc organizatori lūdz filmu skates apmeklējumam pieteikties, rakstot uz "pasakumi@lka.edu.lv" līdz 27. novembrim.
Konference "Vēstures poētika un politika teātrī un kino" norisināsies no 29. novembra līdz 1. decembrim, piedāvājot 32 referentu, kino un skatuves mākslas, semiotikas un vēstures profesionāļu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Francijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas u.c. vērtējumus, kā skatuves un audiovizuālā māksla modelējusi, interpretējusi un atspoguļojusi Latvijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu vēsturi un cilvēkus.
Plašāka informācija par konferences norisi un aktualitātēm LKA mājaslapā.