Apbalvojums Seleckim piešķirts trešdienas, 28. novembra, vakarā, kad tika arī izrādīta viņa jaunākā dokumentālā filma "Turpinājums", kuru Latvija izvirzījusi "Oskara" nominācijai kategorijā "Labākā ārvalstu filma". Savukārt Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2018" ceremonijā filma "Turpinājums" saņēma trīs balvas – Ivars Seleckis kā labākais dokumentālās filmas režisors, par labāko montāžas režisoru tika atzīta Andra Doršs un dokumentālo filmu operatoru kategorijā uzvarēja Valdis Celmiņš.
Ivars Seleckis dzimis 1934. gadā, Rīgā, un ir vecākais latviešu dokumentālā kino režisors, kas arvien ir aktīvs. Ieguvis izglītību kā pārtikas tehnologs, viņš 1958. gadā sāka strādāt Rīgas filmu studijā kā kameras asistents. Ivara Selecka filmēti kadri pirmoreiz filmā iekļauti 1960. gadā – dažas lietus ainiņas dokumentālā īsfilmā "Mana Rīga" –, un šī filma Latvijas kinovēsturē palikusi kā pirmais biklais solis virzienā no oficiozas propagandas uz cilvēciski intīmu poētiku, raksta Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
1966. gadā viņš devās studēt kinematogrāfiju uz Maskavas kinoinstitūtu un 1970. gadā debitēja ar filmu "Valmieras meitenes", kas piešķīra poētiskajam dokumentālajam kino jaunu, laikmetam raksturīgi aspektu – sociālas tēmas.
Seleckis turpināja nodarboties ar dokumentālo kino, dzīves laikā kā režisors radot vairāk nekā 30 filmu. Viņa lielākais starptautiskais veikums ir dokumentālā filma "Šķērsiela" (1988), kas saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu.
Savukārt 2014. gadā "Lielajā Kristapā" viņš saņēma balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
