'Soprano ģimenei' 20: zīmīgi kulta seriāla kadri un aizkadri

Seriāls zilajos ekrānos sabija no 1999. gada 10. janvāra līdz 2007. gada 10. jūnijam, apverot sešas sezonas, kuras veidoja 86 sērijas, katra aptuveni 50 minūšu garumā. Pirmajās piecās sezonās katrā bija pa 13 sērijām, savukārt sestajā – 21 epizode.

Atminoties "Soprano ģimenes" zelta gadus, piedāvājam 10 ārvalstu medijos apkopotus faktus par seriāla kadiem un aizkadriem.

Pirms Soprano ģimenes radītājs Deivids Čeiss radīja televīzijas formāta stāstu par Toniju Soprano un viņa ģimeni, viņš to bija iecerējis kā filmu par bandītu, kurš uzsāk psihoterapijas kursu, lai risinātu problēmas ar māti. Čeiss pēcāk medijiem atklājis, ka viņa menedžeris Loids Brauns centies pārliecināt taisīt seriālu, sakot, ka tic viņa spēkiem, ka viņam "ir iekšā" uztaisīt lielisku televīzijas seriālu. Arī pēc pilotsērijas nofilmēšanas Čeiss domu par filmu vēl nebija atmetis, cerot, ka tomēr varēs uztaisīt pilnmetrāžas versiju.

Seriāla tituldziesma "Woke Up This Morning" ir britu apvienības "Alabama 3" veikums, kas bija iekļauts viņu 1997. gada debijas albumā "Exile on Coldharbour Lane". Tiesa, sākotnēji šī dziesma nebūt nebija radīta, lai kļūtu par bandītu himnu, ar ko tā asociējas šodien. Kompozīcija tika radīta kā atbilde britu sievietes Sāras Torntones skaudrajam stāstam, kad 1996. gadā viņai piesprieda mūža ieslodzījumu par sava vīra-alkoholiķa nogalināšanu 1989. gadā, kurš gadiem pakļāvis viņu vardarbībai. Torntones gadījums izpelnījās plašu rezonansi sieviešu tiesību aizstāvju grupējumos, rosinot diskusiju par vardarbību ģimenē. Rezultātā Torntones lieta tika pārtiesāta, un viņu no cietumsoda atbrīvoja.

2004. gadā – pēc tam, kad "Emmy" balvai seriāls tika nominēts jau piecas reizes – "Soprano ģimene" ieguva apbalvojumu kategorijā "Labākais dramatiskais seriāls", kļūstot par pirmo TV seriālu, kas saņem prestižo balvu. Taču ar to panākumu stāsts vis nebeidzās – nominācijas seriāls saņēma visus turpmākos gadus, līdz pat savai pēdējai sezonai 2007. gadā, kad jau atkal ieguva labākā seriāla titulu. Savukārt tā scenārists un producents Metjū Veiners, kurš balvu saņēma kopā ar Deividu Čeisu un citiem producentiem, turpināja plūkt laurus vēl nākamos četrus gadus par seriālu "Mad Men", līdz "Homeland" balvu birumu apturēja.

Pēc ceturtās sezonas "Soprano ģimenes" filmēšana tika atlikta, jo ar TV kanālu HBO bija radušās domstarpības par aktieru algām. Lai palīdzētu nogludināt domstarpības, Džeimss Gandolfini aptuveni ducim kolēģu samaksāja no savas kabatas – 33,333 tūkstošus dolāru katram, sakot "paldies, ka turaties ar mani kopā". Tiesa, rūpēties par kolēģu labsajūtu, lai ikviens justos pamanīts un novērtēts, bija īsti Gandolfini garā – viņš jau iepriekš regulāri organizēja kopīgas pusdienas ar "Soprano ģimenes" biedriem.

Divu ievērojamāko seriāla sieviešu tēlu pamatā ir Čeisam dzīvē tuvi cilvēki. Tonija māte Līvija, kurai pēc pirmās sezonas vieta seriālā vairs nebija paredzēta, bija Čeisa īstās mātes prototips. Sākotnēji bija paredzēts, ka Tonijs māti nosmacē ar spilvenu pēc tam, kad viņa mēģinājusi dēlu nogalināt, taču Čeiss izlēma Līvijas tēlu paturēt, jo viņai tika atklāts plaušu vēzis. Viņa vēlējās turpināt darbu un lūdza Čeisam viņu paturēt. Viņš augstsirdīgi šo vēlmi arī izpildīja.

Savukārt dakteres Melfi tēla pamatā ir Čeisa terapeite Lorēna Kaufmane, kura bija arīdzan kvēla seriāla skatītāja un pareģoja tā varoņu nākotni, vienmēr darot par to zināmu Čeisam, sūtot savus komentārus. Viņa arīdzan reāli iesaistījās varoņu tēlu veidošanā un kopā ar Čeisu apsprieda to, kā viņiem vajadzētu rīkoties.

Džeimsa Gandolfini personība laika gaitā tik ļoti saaugusi ar Tonija Soprano tēlu, ka ir grūti iedomāties, ka viņš varētu iejusties kādā citā lomā, kā arī vēl grūtāk iztēloties, ka gangsteri varētu atveidot kāds cits. Taču viņš nemaz nebija pirmā opcija, kad tika meklēts Tonija lomas izpildītājs. Sākotnēji šis darbiņš bija paredzēts Stīvenam van Zandtam, jo, Čeisaprāt, viņam piemita Ala Pačīno "vibrācijas". Tomēr producentiem tā vis nelikās, lielākoties tāpēc, ka van Zandtam nebija vērā ņemamas aktiera pieredzes, un seriāla veidotāji negribēja riskēt.

FIB aģenti "Soprano ģimenes" radošajai komandai atklājuši, ka pirmdienu rītos visi darbā runājuši par seriālu (kas tika demonstrēts nedēļas nogalēs), kā arī nedēļas nogalē "ievāktie" telefonu noklausīšanās ieraksti liecināja, ka īstie bandīti darīja to pašu. "Mums pienāca ziņas, ka īstie džeki domāja, ka mums ir kāda savējā "žurka" aprindās. Viņi nevarēja noticēt tam, cik reālistisks šis seriāls bija," medijiem sacījis seriāla producents un scenārists Terenss Viljamss.

Vai tu biji pārsteigts, ka Sils iekaustīja Adrianu piektajā sezonā? Arī Dra de Mateo bija. Viņa medijiem atklāja, ka Deivids Čeiss katrai sērijai allaž filmēja divus variantus. Šajā gadījumā vienā versijā Adriana nojauš ko nelāgu un pēc telefonsarunas ar Toniju dodas prom, bet otrā notika jūs jau paši zināt kas. Saskaņā ar de Mateo teikto šo filmēšanas praksi viņš piekopa konsekventi, tādējādi ne aktieri, ne filmēšanas komanda nekad nezināja, kāds būs iznākums, un uzturēja komandā tādu pat intrigu kā skatītājos.

"Soprano ģimene" mita diezgan jaukā namā ar plašu zemes gabalu, piebraucamais ceļš veda uz lepnu garāžu, bet pagalmā vilinoši zaigoja peldbaseins. Taču tā nemaz nebija viena māja. Greznā nama ārpuse tika filmēta reālā mājā Ņūdžersijā, kas atradās ārpus filmēšanas laukuma, savukārt iekšpuse ir kāda privāta dzīvojamā māja Ziemeļkoldvelas pilsetā.

Deivida Čeisa vārds ar "Soprano ģimeni" ir saaudzis tikpat ļoti kā Džeimsa Gandolfini vārds ar Tonija tēlu, taču patiesībā viņš 100% vienpersoniski režisēja vien divas sērijas – pilotsēriju un noslēguma sēriju, kuras šī seriāla gadījumā arī bija gana episkas un izšķirošas. Seriālu režisēja arīdzan Stīvs Bušemi, Tims van Patens, Džons Patersons, Alans Teilors, Alens Kultjē un virkne citu.