Gotisko pasaku meistara Tima Bērtona 10 filmu izlase  (3)

Pērn Tims Bērtons nosvinēja 60 gadu jubileju. Radošo karjeru sācis jau pašā 80. gadu sākumā, un darbojies gan kā producents, gan mākslinieks, gan rakstnieks, arī aktieris, leļļu aktieris un animators.

Kā režiors Tims Bērtons radījis ap 20 filmu un iemantojis zināmu kulta statusu, neskatoties uz to, ka viņa kinodarbi saņēmuši gan kritiķu sajūsmu, gan skarbu nopēlumu. Viņa filmas apbur ar pasakainu atmosfēru un vizuālu stila konsekvenci Viņš allaž rada dīvaini drūmu un reizē priecīgu, diezgan traku pasauli, ko nevar nemīlēt, pat tad, ja kritiķi raukuši degunus. Tāpat gandrīz vienmēr, sakot Tima Bērtona filma, acu priekšā redzam aktieri Džoniju Depu. Kopumā pazīstamais aktieris spēlē galveno lomu septiņās Tima Bērtona filmās, kā arī dzirdams kā viens no galvenajiem varoņiem animācijas filmā "Corpse Bride" (Līgava līķis, 2005).

"Pīvija lielais piedzīvojums" (Pee-wee's Big Adventure. 1985) bija pirmā Tima Bērtona pilnmetrāžas filma un arīdzan spoža debija. Filma izpelnījās gan kritiķu, gan skatītāju sajūsmu un kļuvusi par Bērtona daiļrades cienītāju kulta darbu. Ne mazāk svarīgi režisora debijai pilnmetrāžas kino bija komerciālie panākumi – filma ar astoņu miljonu ASV dolāru budžetu ienesa teju 41 miljonu. Tai sekoja līdzvērtīgi veiksmīgā fantāzija-komēdija "Beetlejuice", bruģējot ceļu uz Bērtona līgumu ar "Warner Bros" par supervaroņu kases grāvēja "Batman" režiju.

"Pee-wee's Big Adventure" galvenais varonis Pīvijs ir dīvains tips (tādi gan ir visi Bērtona filmu tēli) un viņam nav nekā svarīgāka šai pasaulē kā superaprīkotais velosipēds. Kādā dienā viņa mīļoto transportlīdzekli nozog, un tālāk jau visi absurdās komēdijas piedzīvojumu vērpjas ap šī velosipēda atgūšanu. Pīvija lomā – Pols Rubenss.

Filmai tapuši divi turpinājumi, no kuriem jaunākais pavisam nesen – 2016. gadā. Tomēr nevienu no tiem vairs nav veidojis Tims Bērtons.

Tima Bērtona veidotais "Batman" (Betmens) 1989. gadā aizsāka "Warner Bros" veidoto četru jaunu "Batman" filmu sēriju, kurā amerikāņu supervaronis uz lielajiem ekrāniem atgriezās pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma, turklāt jau jaunā, laikmetam atbilstošā kvalitātē.

Filma, kas nu jau kļuvusi pat leģendu, piedāvāja ievērības cienīgu zvaigžņu plejādi. Betmena lomā redzams Maikls Kītons, tāpat filmā piedalījās Kima Beisingere, Bilijs Dī Viljams, Pets Hingls, Roberts Vāls un pats Džeks Nikolsons Džokera lomā.

Šīs filmas pamatā ir slavenā komiksu varoņa Betmena cīņa ar ļaunumu un, protams, savu galveno naidnieku – Džokeru. Skaidrojot filmas galveno sižeta līniju, režisors teica: "Visa filma un galveno varoņu mitoloģija ir divu ērmu duelis. Cīņa starp diviem nelīdzsvarotiem cilvēkiem." Tāpat viņš uzsvēra, ka Džokers ir absolūti lielisks tēls, kurš iemieso brīvības, būšanas ārpus sabiedrības, tās tumšo pusi. To, ka Bērtons pārāk pievērsies Džokera tēlam, ēnā atstājot galveno varoni, režisoram pārmeta arī vairāki kritiķi.

Tomēr filma guva ievērojamus komerciālos panākumus, ieņēmumu ziņā pārspējot vairākus rekordus. Piemēram, tā kļuva par filmu, kas visātrāk nopelna 100 miljonus ASV dolāru (11 dienās).

Tims Bērtons veidoja arī nākamo filmu tetraloģijā – "Betman Returns" (1992), savukārt nākamās divas – "Batman Forever" (1995) un "Batman & Robin" (1997) – režisors Džoels Šūmhers.

Stāsts par šarmanto un romantisko Edvardu Šķērroci (Edward Scissorhands) ir vēl viena Tima Bērtona daiļrades virsotne, kā režisors pats atzinis – viņa mīļākais darbs. Turklāt ar šo filmu aizsākusies režisora ilgstošā sadarbība ar aktieri Džoniju Depu.

Šķērrocis ir kāda zinātnieka izgudrojums, tomēr radītāja nāves dēļ palicis nepabeigts – roku vietā viņam atstāti iznīcinoši asmeņi. Ilgu laiku viņš vadīja vientulībā kādā senā pilī, kamēr viņu atrada kāda jauka dāma un uzaicināja pie sevis savā tipiskajā priekšpilsētas namā. Tur Šķērrocis iemīlas ģimenes pusaugu meitā, ko atveido Vinona Raidere. Abus aktierus arī filmas uzņemšanas laikā un vēl trīs gadus pēc tam saistīja romantiskas attiecības un 90. gadu sākumā abi bija viens no apspriestākajiem Holivudas pārīšiem.

Pasaka par Edvardu Šķērroci sekoja Bērtona veiksmīgajai "Batman" ekranizācijai, attiecīgi jau sagatavojot publiku un kritiķus jaunajam darbam. "Edvards Šķērrocis" piedzīvoja komerciālus panākumus, kritiķu sajūsmu. Džonijs Deps par Šķērroča lomu tika nominēts "Zelta globusam" kategeorijā "Labākais aktieris mūziklā vai komēdijā".

Par vienu izcilākajām Tima Bērtona filmām tiek uzskatīta 1994. gada biogrāfiskā drāma "Ed Wood" (Eds Vuds) par "Visu laiku sliktāko kinorežisoru", mazbudžeta filmu zvaigzni – Edu Vudu. Titullomā – Džonijs Deps.

Filma ataino laiku 50. gados, kad Eds Vuds uzņēma savas zināmākās filmas "Glen or Glenda" (Glens vai Glenda) un "Bride of the Monster" (Briesmoņa līgava). Šajā laikā ambiciozais, bet netalantīgais režisors sadraudzējās un savām filmām piesaistīja pabalējušu šausmu kino zvaigzni, ungāru izcelsmes aktieri Bēlu Lugoši.

"Columbia Pictures" atteicās no filmas producēšanas, jo Bērtons vēlējās to veidot melnbaltu. Tai tika paredzēta izgāšanās, un komerciālajā ziņa bija arī. Pret ieguldītajiem 18 miljoniem ASV dolāru tā ienesa vien 5.9 miljonus. Toties tā saņēma labas kritiķu atsauksmes, kā arī divus "Oskarus" – par grimu un labāko otrā plāna aktieri – Martinu Landauu Bēlas Lugoši lomā. Bērtona un Depa cienītājiem tā kļuvusi par kulta filmu un tiek novērtēta kā viens no labākajiem režisora veikumiem.

1999. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca vēl viena Tima Bērtona filma ar Džoniju Depu galvenajā lomā, kurai iedvesma smelta neogotiskajā 19. gadsimtā. "Sleepy Hollow", kas latviskota tika kā "Jātnieks bez galvas", tika veidota pēc Vašingtona Ērvinga 1820. gada stāsta "The Legend of Sleepy Hollow" motīviem.

Šoreiz Džonijs Deps ir biklais detektīvs Išabods Kreins, kurš no Ņujorkas tiek nosūtīts uz kādu mazpilsētinu, lai atrisinātu tur notiekošās mistiskās slepkavības. Visiem upuriem galvas nocērt kāds ASV Neatkarības karā bojā gājis algotnis, kurš nu meklē pats savu zaudēto galvu – šādam stāstam tic mazās pilsētiņas iedzīvotāji. Kreins ir skeptisks pret šo teoriju, bet, sākot izmeklēšanu, mistērijas savērpjas vēl daudz interesantāka.

Jāpiebilst, ka filmā redzama pavisam jauniņā aktrise Kristīna Riči, bagātās mantinieces un Kreina simpātijas Katrīnas Van Tasselas lomā.

2005. gadā pirmizrādi piedzīvoja Tima Bērtona veidotā muzikālā fantāzija – komēdija "Charlie and Chocolate Factory" (Čārlijs un šokolādes fabrika), veidota pēc bērnu grāmatu autora Roalda Dāla tāda paša nosaukuma 1964. gadā tapuša stāsta.

Filma uzbur krāšņa ainas no savdabīgā šokolādes burvja Villija Vonkas fabrikas, ko savām acīm skata arī nabadzīgais Čārlijs Bakets. Viņa neticamā veidā izdevies tikt pie kārotās zelta biļetes, kas tikai dažiem bērniem visā pasaulē piedāvā ekskursiju brīnumainajā Šokolādes fabrikā.

Arī šajā filmā galvenajai – Villija Vonkas – lomai, Tims Bērtons bija izraudzījies Džoniju Depu, bet Čārlija Baketa lomā – Fredijs Haimors.

2007. gadā Tims Bērtons ķērās pie mūzikla – šausmu pasakas, atkal jau pievēršoties Viktorijas laika Anglijai. Režisors lielajam ekrānam adaptēja Stīvena Sondheima un Hjū Vīlera 1979. gada mūziklu ar tādu pašu nosaukumu – "Svīnijs Tods. Flīstrītas dēmoniskais bārddzinis".

Šoreiz režisors savam iecienītajam aktierim Džonijam Depam piešķīris bārddziņa Bendžamina Barkera lomu. Viņš neviena netraucēts dzīvo ar savu skaisto sievu Lūsiju, līdz bārddziņa laulāto draudzeni iekāro tiesnesis Trapins, bet Barkers tiek pie safabricētas apsūdzības un aresta. Pēc 15 gadiem viņš atgriežas Londonā atriebības pilns jau kā Svīnijs Tods – bārddzinis, kurš savus klientus nogalina ar bārdasnazi. Savukārt dēmoniskā bārddziņa draudzene Lovetas jaunkundze (Helēna Bonema Kārtere) gatavo Londonā garšīgākos pīrāgus ar visai šaušalīgu pildījumu.

Šī ir viena no Bērtona filmām, kas uzskatāma par viņa režijas meistardarbu. 2008. gada sākumā tā saņēma "Zelta globusu" kategorijā "Labākā filma – mūzikls vai komēdija". Tāpat pie sava pirmā un līdz šim vienīgā "Zelta globusa" tika Džonijs Deps kategorijā "Labākais aktieris mūziklā vai komēdija", kā arī par Svīnija Toda lomu saņēma "Oskara" nomināciju.

Iespējams, 2012. gadā tapusī "Dark Shadows" (Tumšās ēnas) nav pats izcilākais Bērtona veikums, un būtībā atkārto visu jau iepriekš redzēto, tomēr tā ir brīnišķīga komēdija jau atkal ar Džoniju Depu galvenajā lomā. Filmas pamatā ir tāda paša nosaukuma "ziepju opera", kas 60. gadu beigās tika demonstrēta ABC televīzijā.

Filmas darbība aizsākas 18. gadsimtā. Bārnabass Kolinss ir bagāts muižnieks, kurš ieskatās kādā piemīlīgā jaunkundzē, taču atraida daiļo Andželiku, kura, izrādās, ir draugos ar melno maģiju. Burve viņam atriebjas – pārvērš par vampīru un aprok dzīvu. Pēc diviem gadsimtiem jau kā vampīrs Bārnabass tiek nejauši atbrīvots. Turpmākie notikumi risinās 1972. gadā. Viņam nākas ne tikai iedzīvoties 20. gadsimtā un glābt savas dzimtas īpašumus, bet arī atkal sastapties ar daiļo un neganto Andželiku.

Filma saņēma atšķirīgas atsauksmes, ne visiem kritiķiem bija saprotama Bērtona un Depa humora izjūta, tomēr "Darb Shadows", līdzīgi kā citi režisora darbi, tika slavēti vizuālās estētikas dēļ.

2014. gadā klajā nāca Tima Bērtona režisētā biogrāfiskā drāma "Big Eyes" (Lielās acis) par mākslinieci Mārgaretu Kīnu – viņas darbi – meiteņu portreti ar nedabīgi lielām acīm – bija satriecoši populāri 20. gadsimta 50. un 60. gados.

Filma vēsta par Mārgaretas un viņas vīra Valtera Kīna attiecībām, kad viņš uzdodas par sievas gleznu autoru un gūst fenomenālus panākumus un peļņu. Mārgareta nolemj atklāt patiesību, ka gleznu patiesā autore ir viņa, kam seko skaļa tiesas prāva starp abiem laulātajiem. Galvenajās lomās – Eimija Adamsa un Kristofers Valcs.

Filma uz lielajiem ekrāniem nonāca 2014. gada Ziemassvētkos un saņēma teicamu novērtējumu, īpaši izceļot abu galveno lomu atveidotāju aktierdarbu. Eimija Adamsa par Mārgaretas Kīnas lomu saņēma "Zelta globusu" kategorijā "Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā", kā arī bija nominēta "BAFTA" balvai.

Līdz "Dambo"(2019) jaunākā filma, ko uzņēmis Tims Bērons ir biedējoši skaistā un savdabīgi sirsnīgā fantāzija "Miss Peregrine's Home for Peculiar Children" (Mis Peregrines nams brīnumbērniem), kas uz lielajiem ekrāniem nonāca 2016. gada septembrī. Filmas pamatā ir amerikāņu rakstnieka Ransoma Rigsa tāda paša nosaukuma 2011. gadā izdots literārs darbs.

Filmas galvenais varonis Džeikobs dodas uz uz kādu salu tālu no Velsas krastiem, viņš nonāk senā pagātnē, sava tikko mirušā vectēva bērnībā. Vectēvs viņam stāstījis par kādu neparastu bērnunamu, kur mīt bērni ar īpašām spējām – meitene, kura spēj rokās noturēt uguni, meitene, viegla kā gaiss, neredzams zēns, dvīņi, kas sazinās bez vārdiem, un citi. Uz salas Džeikobs sastop visu, par ko dzirdējis stāstos.

Pēc kritiķu atsauksmēm, filma netiek uzskatīta par spožāko Bērtona veikumu. Neskatoties uz to, ka tēma un tēli ir pateicīgi Bērtona stilam, režisoram tiek pārmesta nespēja tikt gala ne ar spraigo sižetu, ne laikmetam atbilstošiem specefektiem. Tomēr filma saņēmusi vairākas fantāzijas žanra balvu nominācijas, kā arī tiek mīlēta nekritiski Bērtona daiļrades cienītāju vidū.