Piecas lieliskas sieviešu režisētas filmas, kas netika nominētas 'Oskaram'  (14)

Kopš 1929. gada, kad sāka pasniegt "Oskara" balvas, sievietes šajā kategorijā nominētas vien piecas reizes – Līna Vertmillere par filmu "Septiņas skaistules" (Seven Beauties), Džeina Kempione par "Klavierēm" (The Piano), Sofija Kopola par "Pazudis tulkojumā" (Lost in Translation"), Katrīna Bigelova par "Sapieri" (The Hurt Locker, par ko viņa balvu arī saņēma) un Grēta Gerviga par "Laiks lidot" (Lady Bird).

Pēc šī gada nomināciju paziņošanas sociālajos tīklos izraisījās diskusijas par to, kāpēc jau atkal starp nominantiem nav nevienas sievietes vārda.

Kā "ārkārtīgu vilšanos" situāciju raksturoja Apvienotās Karalistes organizācijas "Sievietes kino un televīzijā" priekšsēdētāja Liza Takere. "Tas vienkārši pierāda, cik daudz darba mums vēl darāms, un nudien lūzt sirds, ka Akadēmija jau atkal nav ievērojusi izcilus darbus," viņa sacīja BBC ziņām.

Uz izteikumiem, ka filmas ir jāvērtē pēc to kvalitātes, ne pēc to veidotāju dzimuma kvotām, Takere atbildēja: "Ir grūti noticēt, ka 91 gada laikā tikai piecas sievietes ir paveikušas ko lielisku. Mēs nelūdzam kādu īpašu attieksmi... Mēs neapstrīdam, ka visas nominētās filmas ir lieliskas, bet vai tās ir labākās?"

Savukārt medija "Variety" žurnālists Kristofers Teiplijs rakstīja, ka, iespējams, sieviešu režisētās filmas "Oskaru" sezonā nesaņem tikpat lielu reklāmas atbalstu no studijām kā vīriešu režisētās filmas.

"Veids, kā cilvēki tiek nominēti, ir dziļi politisks process. Nauda, kas ir kampaņu pamatā... Tā vēl aizvien ir veco labo zēnu spēle," pauda Takere.

Uz šī dzimumu nevienlīdzības problemātikas viļņa Lielbritānijas raidsabiedrība BBC apkopojusi piecas lieliskas sieviešu režisētas filmas, kas netika nominētas ne šī gada labākās filmas, ne labākā režisora "Oskaram".

Iepriekš Debra Grenika ASV kinoakadēmijas uzmanību bija izpelnījusies ar 2010. gada filmu "Ziemas pīšļi" ( Winter's Bone), kas "Oskara" balvai bija nominēta četrās kategorijās, tai skaitā "Labākā filma". Šoreiz režisore ķērusies pie pilnmetrāžas filmas "Neatstāj pēdas" (Leave No Trace).

Filma vēsta par traumētu Irākas kara veterānu (Bens Fosters), kurš kopā ar savu pusaugu meitu (Tomasina Makkenzija) dzīvo mežā "nepieradinātu" dzīvi. Tā izpelnījusies ne tikai skatītāju, bet arī kritiķu atzinību medijos, savukārt viena no savulaik kategorijā "Labākais režisors" nominantētajām autorēm – Džeina Kempione - teikusi, ka Grenikas veikumam būtu jābūt starp šī gada nominantiem.

39 gadus vecā bijusī aktrise Hellere kino režijā debitēja 2015. gadā ar pieaugšanas stāstu "Pusaudzes dienasgrāmata" (The Diary of a Teenage Girl), nu radījusi tumšu un komisku krimināldrāmu (Can You Ever Forgive Me?). Šī filma izpelnījusies trīs citas nominācijas – kategorijā "Labākais adaptētais scenārijs", "Labākā aktrise" (Melisa Makkārtija) un "Labākais otrā plāna aktieris" (Ričards E. Grants).

Filmas pamatā ir Lī Izraēlas tāda paša nosaukuma memuāri, kas vēsta par viņas centieniem atdzīvināt savu dziestošo rakstnieces karjeru, viltojot slavenu mirušu rakstnieku un dramaturgu vēstules.

Skotu režisores Linnas Remzijas filma "Tevis te nebija" (You Were Never Really Here) ir drūms un vardarbīgs trilleris par kara veterānu (viņu atveido Hoakins Fīnikss), kurš dzen pēdas par cilvēktirdzniecības upuriem kļuvušām meitenēm. Paralēli viņu nomoka paša traumatiskās atmiņas par viņa un mātes piedzīvoto vardarbību no tēva, kā arī brutālo pieredzi armijā un FIB. Filma, kas "Oskara" žūrijai, iespējams, šķita pārāk vardarbīga, ir otrā pilnmetrāžas filma kopš 2015. gada "Džeinai ir ierocis" (Jane Got a Gun) ar Natāliju Portmani galvenajā lomā.

Ar divām iepriekš "Oskaram" nominētām lēdijām – Sēršu Ronenu un Margo Robiju – karaliskajai melodrāmai par Skotijas valdnieci Mariju Stjuarti šķietami piemīt viss, lai saņemtu vairākas "Oskara" nominācijas. Un tā arī ir – tiesa, kategorijās "Labākais kostīmu dizains" un "Labākais grims un matu sakārtojums". Filmas scenārija autors ir "Kāršu nama" radītājs Bo Vilimons, kurš par politiskajām intrigām šo to zina, savukārt Džozija Rurka, kurai kino režijā šī ir debija, ir viena no interesantākajām mūsdienu teātra režisorēm.

Ķīniešu režisores Hlojas Žao vesterns "Jātnieks" (The Rider) ir viņas otrā pilnmetrāžas spēlfilma, kas kopš pirmizrādes Kannu kino festivālā gūst skatītāju un kritiķu atzinību. "Jātnieks" ir poētisks un tai pat laikā dokumentāls (lielākā daļa cilvēku tajā atveido paši sevi) vēstījums par jaunu rodeo jātnieku Breidiju Džandro, kuram zirgs iesper pa galvu. Viņš zina – ja atgriezīsies rodeo, tad riskēs ar savu dzīvību, jo viņa labākā drauga smadzeņu bojājumi ir vēl smagāki, taču viņam nav ne jausmas, ko vēl lai dara savā dzīvē.