Zombiji mums līdzās. Septiņi nāvīgi labi šī pavasara kino notikumi

Kino repertuārā jau otro nedēļu ar dubļiem un asinīm šļakstās jaunākās šausmu klasiķa Stīvena Kinga "Zvēru kapiņu" ekranizācijas personāži. Baisais romāns piedzīvo jau otro adaptāciju filmā, un rakstnieks ir teicis, ka šis darbs no visa sarakstītā klāsta viņu pašu biedē visvairāk. Ideja esot radusies, dzīvojot bīstamā vietā, kur uz ātrgaitas šosejas bieži gājuši bojā suņi un kaķi. Arī Kinga meitas kaķis ticis notriekts, un to apglabājuši netālā uzkalnā. Tajā brīdī Kingam radusies ideja stāstam par ģimeni, kuras kaķis tiek aprakts zvēru kapiņos, taču pēc tam atgriežas no mirušajiem – bet pavisam ne tāds kā iepriekš.

Kamēr mirušie no ziemeļiem maršē pār Vesterosu, "Troņu spēles" fani lauž pūķstikla šķēpus par to, kas patiesībā ir Nakts karalis un kāpēc viņa vadībā sāk plūst ledus zombiju pūļi. Uz to izcelsmi var palūkoties arī mazliet attālināti; šodien visbiežāk starptautiski lietotais vārds "zombijs" nāk no haitiešu valodas, taču dzīvie miroņi pastāvējuši daudzās kultūrās. Zināms, ka Džordža R. R. Martina fantāzijas pamatā ir ķeltu, ģermāņu un skandināvu mīti, tāpēc viens no tiešākajiem avotiem var būt skandināvu mitoloģijā aprakstītais pasaules gals – Ragnaroks, ko, tāpat kā "Troņu spēles" noslēdzošo sezonu, iesāk gara ziema. Nakts karaļa vietā ir veļu valdniece Hēla, viena no dieva Loki trim briesmoņu bērniem.

Šogad pat prestižo Kannu kino festivālu atklās zombijfilma, amerikāņu kulta režisora Džima Džārmuša "Mirušie nemirst". Tā ir komēdija par kādu nomaļu ciematu ASV, ko šoreiz apsēduši nevis dzejdari kā Patersonu, bet gan zombiji. Un kāpēc gan ne? Esam redzējuši Džārmuša prasmes ielaist jaunas asinis tobrīd šķietami izsmeltajā vampīržanrā ("Izdzīvo tikai mīlētāji") un vēl joprojām ar eksistenciālu skatienu atkal noskatāmies filmu "Mironis". Tāpēc zombiju filma šķiet gluži loģisks solis. Šī būs lieliska iespēja redzēt ne vien Bila Mureja, Tildas Svintones, Adama Draivera un citu lielisku aktieru slīpēto spēli, bet izbaudīt haotisku arī zombiju Igiju Popu.

Kannas nav vienīgais festivāls, kur varēs sastapt zombijus – Hāpsalā, kur jau kopš 2006. gada norisinās Šausmu un fantāzijas filmu festivāls, katru gadu nopietna daļa programmas ir rezervēta tieši zombijiem. Jau šovakar, 25. aprīlī, atklājot festivālu, Hāpsalu ielās notiks maskās un kostīmos tērptu žanra kino cienītāju gājiens, kas savulaik sācies kā zombiju parāde. Katru gadu, šeit, Pasta ielā, sapulcējas desmitiem vietējo iedzīvotāju un fanu no Tallinas un ārvalstīm, kas ietērpušies krāšņos un absurdos kostīmos, lai dotos cauri pilsētiņai. Atzīmējot gājiena 10. jubileju, šogad tiks iedzīvināti dažādi astoņdesmito gadu fantāzijas kino personāži; festivāla organizatori sola arī Deivu Haselhofu un Kītu.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu HÕFF piedāvā absurdu, smieklīgu un neprātīgu zombiju filmu izlasi, kurā varēs redzēt glumus vilkačus, slepkavnieciskus rūķus, atriebības vadītus nūdistus un, protams, daudz zombiju. Visām filmām ir angļu subtitri, kā arī maratona gaitā plānotas arī dzērienu un labierīcību pauzes.

Hāpsalu festivāla veidotāji jau ilgāku laiku seko līdzi brazīļu režisora Rodrigo Aragao daiļradei vai, precīzāk, baiļradei, un šis gads nav izņēmums. HÕFF būs skatāma viņa filma "Melnais mežs" (2018), kuras darbība iemet skatītāju meža dziļumā, kur meitene atrod senu maģijas grāmatu. Tā nes veiksmi atradējam, taču spējīga arī radīt cilvēcei milzīgu ļaunumu. "Melnais mežs" ir atmosfēriski piesātināta pasaka par burvestībām, asinīm un maģiju, kuras beigas jāredz, lai tām noticētu.

Hāpsalu festivālu noslēgs japāņu šausmu komēdija "Miroņi vienā dublī" (2017), kas ir ne vien atjautīgs pavērsiens zombiju apakšžanrā, bet arī metafilma par zombiju filmas tapšanu. Izrādās, ka uzņemt filmu par zombijiem nebūt nav viegli, vēl jo vairāk, ja aktieri ir... piedzērušies. Vai arī tad, ja viņi kļūst par zombijiem.