Latvijas kino zelta fonds. Jubilāra Vara Braslas 10 filmas, kas jānoskatās ikvienam  (15)

Vara Braslas kinorežisora karjera sākās 60. gadu pirmajā pusē, vispirms Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā un Maskavā Augstākajos scenāristu un režisoru kursos, bet vēlāk jau strādājot Rīgas kinostudijā. Brasla bijis otrais režisors 10 filmām, tai skaitā "Elpojiet dziļi!" (1967), "Mērnieku laiki" (1968), "Klāvs – Mārtiņa dēls" (1970), "Ceplis" (1972) un citām. 70. gadu sākumā debitēja kā režisors un inscenētājs ar īsfilmu "Salātiņš" (1970), bet 1976. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca Braslas un Gunāra Cilinska kopīgi veidota filma "Ezera sonāte".

Īpaši prasmīgi režisors prot strādāt ar bērniem – aktieriem. Iespējams, tāpēc Braslas vārds vispirms saistās ar sirsnīgām ģimenes filmām. Kopumā Brasla veidojis 13 spēlfilmas, vienu dokumentālo filmu, vairākas TV īsfilmas, kā arī latviešu valodas mācību seriālu "Palīgā!". Jaunākā Braslas filmas ir "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", kas 2017. gadā atklāja programmu "Latvijas filmas Latvijas simtgadei".

Varis Brasla saņēmis četras "Lielā Kristapa" balvas par filmām "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980), "Emīla nedarbi" (1985), "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988) un "Ūdensbumba resnajam runcim". Savukārt starptautisku atzinību guvusi viņa filma "Ziemassvētku jampadracis" (1993).

Varis Brasla ir Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks (2009). 2012.gadā režisors saņēmis VDT balvu par mūža ieguldījumu.

2017.gadā saņēmis Ministru kabineta un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu ieguldījumu Latvijas kinomākslā.

Sveicot režisoru jubileja, piedāvājam Varam Braslas 10 filmu izlasi, kas būtu jānoskatās ikvienam latviešu kino cienītājam.

Filmas drāmas centrā ir neiespējamā mīlestība. Laura ir divu bērnu māte, kuras vīrs izcieš sodu cietumā par satiksmes negadījumu. Lauku mierā un klusumā ir ieradies izskatīgais pilsētnieks Rūdolfs, kurš iemīlas Laurā. Rūdolfā iemīlas arī Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Galvenajās lomās Gunārs Cilinskis, Astrīda Kairiša, Lilita Ozoliņa, Ģirts Jakovļevs.

2009. gadā, kad tika svinēta Vara Braslas 70. jubileja, "Ezera sonāte" tika restaurēta. Tā bija otrā plašai publikai atdotā kinoklasikas pērle Nacionālā Kino centra restaurācijas programmā.

Filmas galvenā varone ir trīsdesmitgadniece Margarita. Viņai ir darbs un draugi, taču nav ģimenes. Viņas draudzene Ļena nemitīgi piedāvā Margaritai precību kandidātus, bet viņa visus testē, par savējiem uzdodot divus Ļenas bērnus. Kārtējais kandidāts Oļģerts ir visādi jauks, bet garlaicīgs, toties viņa brālis, lidotājs Imants, pamodina Margaritas jūtas. Taču pēkšņi nelaimes gadījumā iet bojā Margaritas māsa, un viņai patiešām ir jāaudzina divi bērni. Šis fakts liek prātot, vai no šāda pavērsiena nenobīsies Imants.

Galvenajās lomās: Akvelīna Līvmane, Andris Bērziņš, Ināra Kalnarāja, Jānis Zariņš.

Skumjā un emocionāli smagā filma "Tereona galva" pirmo reizi tika izrādīta 1982. gadā. Filma ir prozaiķa Ērika Lansa debija kā kino scenāristam. Šobrīd viņš zināms kā Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmu scenārists.

Filma ir skaudrs stāsts par bērna sāpīgo sastapšanos ar pieaugušo pasaules nežēlību. Mežsarga Agra dēla Ivo dzīvību ir izglābis ārsts Grigals. Pateicīgais tēvs aicina ārstu uz īpaši organizētām medībām. Taču nomedīto trofeju – mežakuili – nākas atdot pēkšņi atbraukušajām mežsaimniecības pārvaldes amatpersonām. Medības turpinās ar savvaļas zosu šaušanu un tajās tiek nogalināts Ivo draugs – zosu bara karalis zostēviņš Tereons.

Galvenajās lomās: Jānis Jēkabsons, Juris Bartkevičs, Mārtiņš Vērdiņš, Leons Krivāns.

Filmas scenārija pamatā ir zviedru rakstnieces Astrīdes Lindgrēnes populārie stāsti par Lennebergas Emīlu. Braslas filmā atdzīvojas Kathultas sēta un tās iemītnieki – gādīgā Alma Svensone, stingrais Antons Svensons, mazā Ida un labsirdīgais palaidnis Emīls. Galvenajās lomās Māris Zonnenbergs-Zambergs, Madara Dišlere, Uldis Dumpis, Dace Everss.

"Emīla nedarbi" saņēmusi "Lielo Kristapu" kā 1985. gada labākā filma.

1987. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca Vara Braslas lieldarbs – spēlfilma "Aija", kas veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

Kaislību traģēdiju filmā izspēlēja aktieri Juris Žagars un Zane Jančevska, kura par Aijas lomu tika novērtēta ar "Lielā Kristapa" balvu.

Tāpat kā romānā, arī filmā notikumi risinās 20. gadsimta sākuma Latvijā. Jānis Balodis, bijušais "Raģu" māju kalps, no pilsētas atgriežas laukos. Tur joprojām dzīvo viņa pusaudža gadu liktenīgā mīlestība Aija, kura pēc pirmā vīra nāves nu dzīvo trūkumā kopā ar trim bērniem. Jānis pamet iecerēto Ievu, lai apprecētu Aiju, tomēr viņas jūtas pret Jāni ne tuvu nav tik romantiskas, tīras un ideālistiskas.

Filma vēsta par kādas sievietes mēģinājumu sakārtot savu dzīvi pēc sešiem ieslodzījumā pavadītiem gadiem. Brigita satiekas ar savu vīru Induli, kurš jau ir paspējis apprecēties ar citu sievieti, turklāt jaunajā ģimenē audzina savu un Brigitas kopīgo dēlu. Abu tikšanās paiet atmiņās un sarunās, saprotot, ka šķiršanās uz visiem laikiem nav iespējama. Galvenajās lomās – Ilze Rūdolfa un Māris Andersons.

"Par mīlestību pašreiz nerunāsim" saņēmusi "Lielo Kristapu" kā 1988. gadā labākā spēlfilma, bet Ilze Rūdolfa par Brigitas lomu – kā labākā aktrise.

Filmas notikumi risinās 30. gados, Ziemassvētku laikā. Tās galvenie varoņi ir Cīrulīšu ģimene – tēvs, māte un pieci bērni. Ģimenes galva Valdemārs ir nabaga mūzikas skolotājs, kurš ar klavierstundām nevar nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai uzturētu ģimeni un samaksātu dzīvokļa īri saimniekam.

Naudas nepietiek arī biļetēm uz mazā brīnumbērna Raimondiņa koncertu. Bērni labprāt atrisinātu šo situāciju, bet viss izvēršas lielā juceklī, un brīnumbērna pirksts tiek savainots tā, ka viņš vairs nevar muzicēt. Valdemārs izglābj koncertu, un Raimondiņa tēvs viņam piedāvā darbu savā mūzikas skolā.

Galvenajās lomās Jānis Paukštello, Dace Everss un Zostiņu ģimenes bērni.

Filma tapusi 10 gadus pirms aktiera aiziešanas mūžībā un pamatā ir veltīta Pāvula radošajai un mākslinieciskajai darbībai. Varis Brasla ir arī šis filmas scenārija autors.

Sirsnīgā ģimenes komēdija "Ūdenbumba resnajam runcim" pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā, atkal jau apliecinot, ka visspilgtāk Vara Braslas režijas talants uzplaukst tieši darbā ar mazajiem aktieriem.

Filmas galvenās varones ir divas māsiņas – Marta un Linda. Viņām ir vajadzīga aukle, jo tētis strādā Anglijā, bet mammai ir jādodas uz kursiem pilsētā. Pie meitenēm ierodas mammas māsa Una, kura nav nekāda Mērija Popinsa, bet gan diezgan valdonīga dāma, kura par visu vairāk vēlas tikt pie precinieka. Viņa komandē meitenes un risina savas privātās dzīves problēmas. Marta izdomā savu stratēģiju, kā sadzīvot ar Unu un jaunajiem noteikumiem.

Galvenajās lomās Baiba Broka, Zane Leimane, Undīne Vīksne.

"Ūdenbumba resnajam runcim" 2005. gadā saņēmusi "Lielo Kristapu" kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, kā arī novērtēta ar skatītāju simpātijas balvu.

Ģimenes filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir līdz šim jaunākais Vara Braslas kino darbs. Ar šīs filmas pirmizrādi 2017. gada augustā tika atklāta programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei".
Filmas galvenais varonis ir astoņus gadus vecais Oskars. Viņš vasaras brīvdienas pavada vectēva mājās mazpilsētā. Abu attiecības sākumā ir saspīlētās – nebeidzams cīniņš par neizmazgātām krūzītē un pārmērīgu datora lietošanu. Taču, kad kopīgiem spēkiem jāpalīdz vecmāmiņai izkļūt no avantūras, kurā viņu iesaistījis viņas bijušais skolēns Modrītis, abi kļūst par labākajiem draugiem pasaulē. Galvenajās lomās Mārtiņš Vilsons, Akvelīna Līvmane un Markuss Jānis Eglītis.

"Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" kļuva par 2017. gada otro skatītāko filmu kinoteātros – pēc Nacionālā kino centra datiem kopumā to apmeklējuši 76 068 skatītāju. Savukārt pēc Kantar TNS datiem filma kļuvusi par skatītāko filmu televīzijas kanālos Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, sasniedzot gandrīz 450 000 skatītāju auditoriju.