Darbu Briselē sauc par dzīvi zelta krātiņā. Latvieši Pēteris, Gints, Ineta un Andris strādā Briselē, bet tas varētu būt jebkur – stikla ēkas, sapulču telpas, kafijas automāti. To mēdz saukt arī par darbu burbulī – viņu dzīves ir atrautas no tā, ko Eiropas iedzīvotāji uzskata par realitāti. Viņi strādā ar idejām un vīzijām, tāpēc varbūt pārsteidz, ka viņi ir dzīvi cilvēki, ne tikai pār krēsla atzveltni pārlikti mēteļi. Viņi strādā, lai iemiesotu idejas, kuru dēļ 1957. gadā tika dibināta Eiropas Savienība. Tomēr nesenie vēstures pavērsieni – terora akti Eiropas pilsētās, ASV, Krievijas un Ķīnas arvien agresīvākie gājieni, eiroskeptisma vilnis dalībvalstīs liek vaicāt, vai ES metode nav par naivu šim gadsimtam? Vai šis milzu kuģis nav kļuvis par lēnu, 28 kapteiņiem raustot stūri katram uz savu pusi? Kurš vispār mīl Eiropu? Kurš to aizstāvēs? Vai 70 miera un sadarbības gadi nav tikai skaists sapnis, no kura pamodīsimes jau rīt?
Filmas režisore Inese Kļava stāsta: "Gribējām uzņemt filmu par Eiropas Savienības ierēdņiem, bet viņu ir vairāk nekā 30 000 – dažādu rangu, ar dažādu atbildības līmeni un motivāciju. Vispārināt nav iespējams. Man pašai daļa stereotipu par eirokrātiem ātri pagaisa, daļa apstiprinājās. Prieks bija strādāt kopā ar tekstu autori Agnesi Krivadi un komponistu Kārli Auzānu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
