Piektdien, 17. maijā, Kannu kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja režisora Jura Kursieša drāma "Oļegs", kurā piedalās arī Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Viņa Kannās bija klātesoša otrajā filmas izrādīšanas seansā sestdienas vakarā, pēc kura sarunājāmies par "Oļega" vēstījuma nozīmi mūsdienu pasaulē un Latvijā, kā arī par to, ko nozīmē dalība prestižajā kinofestivālā aktrisei pašai un Latvijas kino industrijai kopumā.
Jūs šovakar arī bijāt gandrīz parasta skatītāja lomā, jo filmu nebijāt iepriekš redzējusi. Kāds ir pirmais iespaids?
Neraugoties uz to, ka beigas ir apskaidrojošas, filma tomēr atstāj smagumu. Kaut gan, ja tā padomā, tad ir arī šajā smagumā kaut kas tāds ļoti... aizkustinošs. Jērs, kurš nemēģina kļūt par vilku, bet paliek jērs līdz pašām beigām. Varētu mierīgi taisīt nākamo sēriju, un arī tur viņš būtu jērs. Es neredzu, ka filmas laikā viņš mainītos. Tas arī ir tas aizkustinošais, proti, ka viņš nezaudē savu – no vienas puses – vājumu, bet tajā pašā laikā arī cilvēcīgumu.