Šis ir otrs tāda mēroga kino projekts, kas ticis uzņemts Lietuvā. Līdz šim vērienīgākais bija BBC seriāls "Karš un miers", Ļeva Tolstoja tāda paša nosaukuma romāna ekranizācija, kura atsevišķas ainas tika uzņemtas arī Latvijā, Rundāles pilī. Kā raksta "Delfi.lt", "Kara un miera" uzņemšanas laikā, filmēšanas grupa Lietuvā iztērējusi vairāk nekā septiņus miljonus eiro.
Kā "Delfi.lt" stāsta producente Lineta Mišeikite no "Baltic Film Services", seriāla filmēšanai Lietuvā vien bijis atvēlēts 15 miljoni eiro. Kā atklāj producente, izvēloties filmēšanas vietas, ticis izpētīts viss reģions un izvēle bijusi par labu Lietuvai ne tikai pateicoties izdevīgajiem nodokļiem un autentiskai 80. gadu padomju laika videi, bet arī lietuviešu kinoindustrijas profesionāļiem. "Mums ir izcilas rekomendācijas, un tas ir daudzu cilvēku nopelns. Tas ir valsts institūciju, kino profesionāļu un uzņēmēju kopīga darba nopelns," saka producente. Filmēšanā bijuši iesaistīti 250 lietuviešu kino profesionāļi.
Tāpat Lietuvas puses komanda bijis nenovērtējams palīgs filmēšanā, jo padomju laiku pieredzējušie varējuši palīdzēt amerikāņu seriāla veidotājiem gan ar scenārija niansēm, gan pavisam sīkiem, autentiskiem sadzīves priekšmetiem. Filmas kostīmu māksliniece Daiva Petrulite radījusi ne tikai 80. gadu otrajai pusei atbilstošus tērpus, bet arī devusi padomus par dažādiem ikdienas ieradumiem un laika pavadīšanu Padomju savienībā. Talkā nācis arī lietuviešu politiķis Arturs Paulauskas, kurš kā tolaik bija jauns prokurors. Viņš palīdzēja filmas veidotājiem restaurēt tiesvedības procesu norisi līdz iespējami precīzām niansēm. Savukārt lietuviešu ugunsdzēsēji filmas vajadzībām atdevuši saglabāto tā laika ekipējumu.
Kā īpaši aizkustinošu producente atminas filmēšanu Fabijonišķu mikrorajonā Viļņā, kas pārtapusi Pripjatas pilsētā. Jau no agra rīta pagalmā uz soliņa filmēšanas grupu sagaidījusi kāda sieviete, kura turējusi rokās sava vīra fotoattēlus un stāstīja, kā viņš līdz ar citiem lietuviešu vīriešiem ticis aizvests uz Černobiļu katastrofas seku likvidēšanai. Drīz pēc atgriešanās Lietuvā viņš nomiris, taču kā atgādinājusi sieviete, tā laika aculieciniekus nav pametusi netaisnības un sāpju sajūta.
Filmas pirmajā sērijā redzami mirkļi īsi pirms paša atomelektrostacijas sprādziena un ugunsgrēka sākums. Filmā izmantoti autentiski audio un video ieraksti no pirmā zvana dispečeram, ziņojot par ugunsgrēku stacijas ceturtajā reaktorā. Turpmākās sērijas vēsta par notikumiem uzreiz pēc katastrofas līdz brīdim, kad tiek nolemts visai pasaulei atklāt, kas patiesībā ir noticis.
Miniseriāla galvenie varoņi ir vadošais padomju kodolfiziķis Valērijs Ļegasovs (aktieris Džareds Harriss), PSRS ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Boriss Ščerbins (Stellans Skašgords), kuram Kremlis dod pavēli uzņemties vadīt Černobiļas avārijas komisiju pāris stundu pēc sprādziena, kā arī Uļjana Homjuka (Emīlija Vatsone), kura vēlas noskaidrot, kas izraisīja postošo katastrofu. Filma vēsta ne tikai par traģisko katastrofu, bet arī par cilvēkiem, kuru dzīves tika upurētas, lai novērstu negadījuma sekas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
