Pirmoreiz par Gintu Zilbalodi (1994) mēs uzzinājām 2014. gadā, kad uzreiz pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas absolvēšanas ar diplomdarbu – īsfilmu "Prioritātes" – viņš sabija 46 starptautiskos filmu festivālos, kā arī ieguva balvu Otavas starptautiskajā animācijas filmu festivālā (OIAF), kas ir lielākais animācijas festivāls Ziemeļamerikā, bet "Animafest Zagreb" tā tika atlasīta studentu īsfilmu konkursam. "Prioritātes" pēc skaita bija ceturtā īsfilma (kopā rādītas septiņas) un pirmā, kas bija veidota 3D animācijas tehnikā: "Es sapratu, ka tik labi nemāku zīmēt. Mani interesēja tieši kino valoda, kustīga kamera ar gariem, plūstošiem kadriem, tāpēc arī pārgāju uz 3D animāciju."
Šogad līdztekus dalībai "Animafest Zagreb" un pēc nedēļas (no 10. līdz 15. jūnijam) arīdzan pasaulē lielākajā un senākajā animācijas festivālā Anesī, Francijā, "Projām" trīs seansos arī tika izrādīta Kannu kinofestivāla tirgus sadaļā. Tas bija iespējams, jo uzreiz pēc dalības apstiprināšanas Anesī animācijas festivālā ar autoru sazinājās filmu izplatīšanas aģentūra no ASV. "Man paveicās, ka viņi mani īstajā brīdī atrada, paspējām arī uz Kannām atvest, tas viss notika ļoti ātri," atklāj Zilbalodis, piebilstot, ka reklāma un pārdošana ir tās jomas, kas viņam ir svešas. Visu pārējo viņš iemanījies darīt pats, turklāt Latvijā šobrīd ir vienīgais, kurš pilnmetrāžas animācijas filmu no A līdz Z radījis tikai un vienīgi paša spēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
