No katastrofas vaininieka līdz nevainīgiem upuriem – seriāla 'Černobiļa' galvenie varoņi  (122)

Reālistiskais seriāls atklāj ne tikai vēsturiskās katastrofas apmērus un globālās sekas, bet arīdzan skaudri un atklāti līdz detaļām demonstrē sagrautās cilvēku dzīves un katra personīgās dzīves katastrofas, tādējādi uzskatāmi parādot, kāda ir nolaidības un melu cena.

Skatītāju acu priekšā no radiācijas sabrūk un noasiņo reaktora darbinieki un ugunsdzēsēji, bet tikmēr degošā reaktora tuvumā bezrūpīgi rotaļājas bērni, jo viņu vecāki gluži vienkārši nav informēti par briesmām. Un tas viss tāpēc, ka reaktora galvenā inženiera vietnieks atsakās atzīt, ka tas viņa vainas dēļ ir uzsprādzis.

Amerikāņu šausmu un fantāzijas rakstnieks Stīvens Kings par "Černobiļu" ir izteicies, ka to nav iespējams skatīties, nedomājot par Donaldu Trampu. "Gluži kā tie, kuri bija atbildīgi par nolādēto krievu reaktoru, viņš ir viduvēja intelekta cilvēks ar lielu varu – ekonomisku, globālu –, un viņš to nesaprot," mikroblogošonas vietnē "Twitter" raksta Kings.

"Černobiļa" ātri vien izpelnījies gan skatītāju, gan kritiķu uzslavas par dokumentālo precizitāti un iespaidīgo režijas darbu, tāpēc piedāvājam iepazīties galvenajiem seriāla varoņiem un viņu skarbajiem dzīvesstāstiem, starp kuriem ir gan reālas vēsturiskas personas, gan patiesos notikumos balstītas kompilācijas, kurus turklāt atveido lieliski aktieri.

Ļegasovu atveido britu aktieris Džareds Hariss (Jared Harris), kurš pazīstams ar Leina Praisa lomu televīzijas seriālā "Trakie vīri" (Mad Men). Viņam bijušas arī ievērības cienīgas otrā plāna lomas filmā "Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu" (The Curious Case of Benjamin Button), "Šerloks Holmss: Ēnu spēle" (Sherlock Holmes: A Game of Shadows) un "Sabiedrotie" (Allied).

Valērijs Ļegasovs bija cienījams padomju kodolfiziķis un Kurčatova atomenerģijas institūta direktora vietnieks. Viņš vadīja Černobiļas katastrofas izmeklēšanas komisiju, kā arī plānoja tās seku likvidāciju. Viņa ziņā bija pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai šādi nelaimes gadījumi vairs nekad neatkārtotos, un informēt valdību par situāciju katastrofas zonā.

Ļegasovs nebaidījās atklāti runāt par notiekošo gan ar kolēģiem, gan ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī uzstāja, ka ir nekavējoties jāevakuē Pripjata un tās apkārtne. 1986. gada augustā Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai viņš prezentēja Padomju delegācijas ziņojumu, kurā bija dziļa un godīga izmeklēšanas procesa analīze, atklājot katastrofas patiesos apmērus un tās radītās sekas.

1988. gada 27. aprīlī Ļegasovu atrada pakārušos savā dzīvoklī – dienu pirms paredzētās publiskās katastrofas iemeslu izmeklēšanas rezultātu paziņošanas.

Sčerbinu atveido zviedru aktieris Stellans Skašgords (Stellan Skarsgård), kurš pazīstams ar Jana Nīmana lomu Larsa fon Trīra skandalozajā drāmā "Šķeļot viļņus". Viņš redzams arī tādās slavenās filmās kā "Krietnais Vils Hantings" (Good Will Hunting), "Karību jūras pirāti: Miroņa lāde" (Pirates of the Caribbean: Dead Man's Chest) un "Karību jūras pirāti: Pasaules malā" (Pirates of the Caribbean: At World's End), "Mamma Mia!", ""Meitene ar pūķa tetovējumu" (The Girl With the Dragon Tattoo) u.c.

Boriss Ščerbins vadīja Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas valdības komisiju. Pripjatā viņš ieradās jau liktenīgajā 1986. gada 26. aprīlī un uzreiz pieprasīja nekavējoties evakuēt tās iedzīvotājus. Evakuācija tika uzsākta nākamās dienas pulksten 14.00 un noritēja operatīvi un raiti. Pēc tam viņš organizēja iedzīvotāju evakuāciju no 10 un 30 kilometru apkārtnes zonas.

Viņa vadībā noritēja arī citi seku novēršanas pasākumi – ugunsgrēku dzēšana, ceturtā energobloka izolēšana, teritorijas attīrīšana, katastrofā necietušo energobloku darbības atjaunošana un jaunas pilsētiņas – Slavutičas – būvniecība, kurā izmitināja atomelektrostacijas personālu un ģimenes locekļus no evakuētās Pripjatas.

Černobiļa nebija vienīgā katastrofa, pie kuras risināšanas Ščerbinam nācās strādāt – līdzīgu lomu viņš pildīja arīdzan 1988. gada Armēnijas zemestrīcē. Atrašanās Černobiļas AES katastrofas vietā atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņa veselību, un 1990. gadā viņš nomira.

Homjuku atveido "Oskaram" nominētā angļu aktrise Emīlija Vatsone (Emily Watson) par naivās un emocionāli nestabilās Besas Maknīlas atveidošanu Larsa fon Trīra filmā "Šķeļot viļņus" (Breaking the Waves) un ar izkaisīto sklerozi sirgstošās britu čellistes Žaklīnas di Prē lomu filmā "Hilarija un Džekija" (Hilary and Jackie).

Uļjana Homjuka ir drosmīga padomju zinātniece no Baltkrievijas Kodolenerģētikas institūta, kura vēlas noskaidrot, kas izraisīja postošo katastrofu. Homjukas tēlu veido vairāki prototipi un viņa reprezentē tos padomju zinātniekus, kuri bezbailīgi un pašaizliedzīgi strādāja glābšanas operācijā, pakļaujot sevi briesmām. "Viņa ir spoža zinātniece, un ja viņa spēs sadabūt faktus, tad viņš (Valērijs Ļegasovs – red.) atzīs patiesību. Viņi (valdība – red.) bija tuvu tam, lai iznīcinātu visu Eiropu," BBC atklāj Vatsone, kura lomai piekritusi uzreiz pēc scenārija izlasīšanas.

Uļjana ir saprāta balss, kas cenšas tikt sadzirdēta padomju propagandas kakofonijā.
Kā bērns viņa ir piedzīvojusi Otrā pasaules kara zvērības Baltkrievijā, kas viņu norūdījušas, tāpēc viņa ir skarba un apņēmības pilna. "Šis ir viņas brīdis, aicinājums ķerties pie ieročiem. Viņa vienkārši vadās pēc principa, ka zinātne nemelo," savu varoni komentē Vatsone.

Djatlovu atveido angļu teātra un kino aktieris Pols Riters (Paul Ritter), kurš pazīstams ar lomām tādās filmās kā "Mierinājuma kvants" (Quantum of Solace), "Rembo dēls" (Son of Rambow), "Harijs Poters un Jauktasiņu princis" (Harry Potter and the Half-Blood Prince) un "Devītā leģiona ērglis" (The Eagle).

Anatolijs Djatlovs bija Černobiļas AES galvenā inženiera vietnieks, un viņa vadītais nolaidīgi veiktais eksperiments, kura mērķis bija radīt paņēmienu, kā ātrāk nodrošināt strāvas padevi reaktora dzesēšanas sistēmai ārkārtas izslēgšanas gadījumā, izraisīja sprādzienu. Par spīti tam, ka arī pats viņš tika pakļauts augstai radiācijas devai, Djatlovs tomēr izdzīvoja. 1987. gadā viņu kopā ar vēl diviem kolēģiem – Nikolaju Fominu un Viktoru Brjukhanovu – atzina par vainīgu rupju drošības noteikumu pārkāpumos, kas radīja nāvējošo kodolkatastrofu, piespriežot 10 gadu cietumsodu.

Djatlovu apžēloja pēc pieciem gadiem. Viņš sarakstīja grāmatu, kurā par galveno katastrofas vaininieku uzskata slikto AES konstrukciju, nevis personāla nolaidību vai neprofesionalitāti. Pēcākos ziņojumos atklājās, ka Djatlovs piedraudējis vairākiem AES darbiniekiem ar atlaišanu, ja viņi nepiedalīsies eksperimenta veikšanā. Viņš mira no sirdstriekas 1995. gadā.

Vasīlijs Ignatenko, kuru atveido jaunais britu aktieris Ādams Nagaitis (Adam Nagaitis), ir ugunsdzēsējs-vecākais seržants, kurš darbojās pirmajā glābēju komandā, lai dzēstu sprādzienu uz reaktora jumta, tādējādi tika pakļauts milzīgai radiācijai. Tiesa, viņš vēl nezināja, ka bez jebkādiem speciāliem aizsarglīdzekļiem metas vēsturē lielākās kodolkatastrofas pašā epicentrā. Viņš mira slimnīcā divas nedēļas pēc avārijas.

Savukārt Ludmila Ignatenko, kuru seriālā atveido īru dziedātāja un aktrise Džesija Baklija (Jessie Buckley), bija viņa sieva, kura turklāt bija stāvoklī. Baklija redzama arīdzan pērn Latvijā un Lietuvā filmētajā BBC seriālā "Karš un miers".

Kad Vasīlijs nakts vidū tika izsaukts uz Černobiļas AES, neviens no jaunlaulātajiem nenojauta, ka šis nebūs parasts ugunsgrēks. Nākamreiz savu vīru Ludmila redzēja jau slimnīcā un viņai bija skaidrs, ka ir noticis kas ļoti briesmīgs. Nieka 24 stundās viņas 25 gadus vecais laulātais draugs bija pārvērties līdz nepazīšanai. Ārsti viņai piekodināja, ka nedrīkst savam vīram pieskarties. "Ja tu sāksi raudāt, mēs tevi uzreiz izdzīsim. Nekādu apskāvienu vai skūpstu. Nedomā pat tuvoties viņam. Tev ir pusstunda," sarunā ar baltkrievu pētniecisko žurnālisti Svetlanu Aliksejeviču, kas publicēta grāmatā "Černobiļa. Lūgšana" (Чернобыльская молитва), atminas Ludmila.

Viņa grāmatā arīdzan atklāj detaļas, kas ļoti uzskatāmi raksturo vīra sabrukšanu: "Viņa vēders izgāja 20 līdz 30 reizes dienā – ar asinīm un gļotām. Āda uz viņa rokām un kājām sāka plaisāt. Viņš pārklājās ar furunkuliem. Ja viņš pagrieza galvu, uz spilvena palika matu kušķis."

Uz Vasīlija ķermeņa un sejas parādījās apdeguma brūces, kas kļuva arvien lielākas un slāņojās. Mainījās arī viņa sejas un ķermeņa krāsa – no zilas uz sarkanu līdz pelēkbrūnai. Viņš nomira divas nedēļas pēc liktenīgā izsaukuma. Vasīliju apglabāja cinka zārkā zem cementa, jo arī pēc nāves no viņa ķermeņa izplatījās radiācija.

Vīra dzīves pēdējās dienās tolaik 23 gadus vecajai Ludmilai vēl aizvien nebija ne jausmas par to, kādu kaitējumu radiācija izraisa viņai un vēl nedzimušajam bērnam, taču tas atklājās jau drīz vien pēc meitiņas piedzimšanas. Natālija (meitas vārdu bija izvēlējies Vasīlijs) no aknu cirozes un iedzimtas sirds slimības nomira vien četras stundas pēc piedzimšanas.