1953. gadā Aloizs Brenčs absolvēja Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu, 1956. gadā Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Augstākos kino režisoru kursus, 1954. gadā sāka strādāt Rīgas kinostudijā un pārsteidza ar dokumentālajām filmām, dinamiskajiem kinožurnāliem.
1960. gada filmu "Mana Rīga" reizēm sauc par Rīgas poētiskā dokumentālā kino sākuma impulsu. 1964. gadā režisors uzņēma pirmo spēlfilmu "Līdz rudenim vēl tālu", bet no 1973. gada filmu "Šahs briljantu karalienei" sākās spraigo detektīvfilmu triumfa laiks. 1996. gadā tapa viņa pēdējā spēlfilma "Anna", kas vēstīja par mūķenes Annas Notkenas dzīvi. Pēc laikabiedru atmiņām Aloizs Brenčs bija ticīgs cilvēks un viņa pēdējā filma to apliecināja. Pateicoties režisora talantam, skatītāji arvien skatīsies viņa dinamiskās un reizē arī cilvēciski iejūtīgās filmas.