Mazs solis cilvēkam, milzīgs lēciens cilvēcei. 10 filmas par ceļošanu kosmosā  (66)

Šobrīd 89 gadus vecais Oldrins, kurš bija otrais cilvēks, kas jebkad spēris kāju uz Mēness, atklāj, ka viņš un komandas biedri bija tik ļoti pārņemti ar atbildīgo darbu, kas jāpaveic, ka bija "atvienoti" no realitātes, neapzinoties, cik vēsturisks šis brīdis ir, un ka to vēro simtiem miljonu cilvēku uz Zemes savos televizora ekrānos, raksta ziņu aģentūra "Reuters".

"Es reizēm domāju, ka mēs trīs "palaidām garām" lielo notikumu," viņš sacīja "Apollo 11" misijas 50. gadadienas svinīgajā pasākumā Ronalda Reigana bibliotēkā, Losandželosā. "Kamēr mēs bijām tur uz Mēness, pasaule kļuva tuvāka."

Sasnieguši Mēness orbītu, Ārmstrongs un Oldrins, atstājot Kolinsu galvenajā modulī "Kolumbija", devās uz Mēness virsmu ar "Ērgli". "Es redzēju putekļus, kas veidoja miglu. Nevis atsevišķas daļiņas, bet miglu, ko radīja dzinējs," Oldrins atsauca atmiņā nolaišanās mirkli.

Kad visbeidzot "Ērglis" bija nolaidies, abi izjutuši lielu atvieglojumu. "Nīls teica, ka mēs paspiedām viens otram roku. Es atceros, ka uzliku savu plaukstu uz viņa pleca. Mēs smaidījām."

Pieminot vēsturisko notikumu, piedāvājam 10 lieliskas filmas – gan zinātnisko fantastiku, gan dokumentālas drāmas –, kurās iemūžināti cilvēces mēģinājumi aptvert tik vilinošo, bet neaptveramo, proti, kosmosu.

Izsmalcinātā šausmu meistara Stenlija Kubrika 1968. gada filma "2001: Kosmosa odiseja" ir nu jau par zinātniskās fantastikas klasiku kļuvis darbs, kura scenārija pamatā ir Artura Klārka īsie stāsti. Neilgi pēc filmas nonākšanas uz ekrāniem klajā nāca arīdzan analoģiska nosaukuma romāns, kas tapa paralēli ar scenāriju. Lēnā un klusā filma (tajā tikpat kā nav dialogu) vēsta par amerikāņu kosmosa kuģa ceļojumu uz Jupiteru pēc tam, kad atklāts, ka milzīgs melns monolīts apdraud cilvēces evolūciju. Kopā ar kosmonautiem dodas arī ar mākslīgo intelektu apveltīts dators HAL.

Filmu daudzina par tās zinātniski precīzo kosmosa ceļojuma atainošanu, kā arī veiksmīgajiem specefektiem un daudznozīmīgajiem vēstījumiem, skarot tādas tēmas kā eksistenciālisms, cilvēces attīstība, tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un ārpuszemes civilizāciju iespējamība. Liela nozīme filmā ir mūzikai, kas pārsvarā ir klasiskā mūzika. Ikonisks skaņdarbs, kas saistās tieši ar Kubrika kinematogrāfisko rokrakstu, ir Riharda Štrausa simfoniskā poēma "Tā runāja Zaratustra".

"Solaris" ir ievērojamā krievu kinorežisora un scenārista Andreja Tarkovska zinātniskās fantastikas filma, kas balstīja poļu rakstnieka Staņislava Lema tāda paša nosaukuma romānā, kas iznāca 1961. gadā. Arī šī filma ir meditatīva un lēna, un vēsta par trīs kosmosa zinātnieku emocionālo krīzi, ko viņi piedzīvo, atrodoties misijā uz izdomātas planētas Solaris. Misija ir apstājusies, jo komanda netiek galā ar psiholoģiskajām grūtībām, tāpēc pie viņiem dodas psihologs Kriss Kelvins, kurš pats rezultātā nonāk līdzīgās problēmās. Šajā filmā aizsāktās eksistenciālās tēmas Tarkovskis turpina nākamajā darbā "Stalker".

"Solaris", ko uzskata par vienu no izcilākajām zinātniskās fantastikas filmām kino vēsturē, 1972. gada Kannu kinofestivālā ieguva speciālo žūrijas balvu, tika nominēta galvenajai balvai "Palmas zars", kā arī saņēma Starptautiskās kinokritiķu federācijas balvu "Le prix FIPRESCI".

"The Right Stuff" ir amerikāņu kinorežisora Filipa Kaufmana vēsturiskā drāma, kuras scenārija pamatā ir Toma Volfa 1979. gada tāda paša nosaukuma bestsellers. Tā vēsta par jūras un gaisa spēku izmēģinājuma pilotiem, kuri bija iesaistīti aeronautikas pētījumā gaisa spēku bāzē Kalifornijā, kā arī par "Mercury" septītnieku – septiņiem militārajiem pilotiem, kuri tika izvēlēti pirmajam ASV cilvēku lidojumam kosmosā.

Filma finansiālā ziņā bija pilnīga izgāšanās, nopelnot vien 21 miljonu ASV dolāru, lai gan tās veidošanā iztērēti bija 27 miljoni. Taču par spīti šim faktam tā izpelnījās plašu kritikas cildinājumu, kā arī astoņas "Oskara" balvas nominācijas, no kurām saņēma četras. Savukārt 2013. gadā "The Right Stuff" tika izvēlēta ASV Kongresa bibliotēkas nacionālajā filmu reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga".

"Apollo 13" ir amerikāņu kinorežisora Rona Hovarda dokumentāla drāma, kas vēsta par neveiksmīgo 1970. gada 17. aprīļa Mēness misiju, kuras laikā kosmosa kuģī notika skābekļa tvertnes eksplozija, kā rezultātā apkalpei izbeidzās gan skābekļa krājumi, gan elektroenerģija, tāpēc bojātā kuģa apkalpes locekļi bija spiesti atgriezties uz Zemes, kas nebūt nenācās viegli. Episkās drāmas galvenajās lomās redzama virkne lielisku aktieru – Toms Henkss, Bils Pakstons, Kevins Bēkons, Garijs Siniss un Eds Hariss.

"Apollo 13" tika nominēta deviņām "Oskara" balvām, tostarp arī kategorijā "Labākā filma", saņemot divas – par labāko montāžu un labāko skaņu. Filma bija veiksmes stāsts gan no komerciālā, gan mākslinieciskā viedokļa – kopumā kases ieņēmumi sasniedza 355 miljonus ASV dolāru, kā arī izpelnījās plašu kritiķu atzinību.

"Kosmosa kovboji" ir piedzīvojumu drāma, kuras režisors ir neviens cits kā slavenais kovbojs Klints Īstvuds. Filmā redzams viņš pats kopā ar vēl trim lieliskiem kungiem – Tomiju Lī Džonsu, Donaldu Sazerlendu un Džeimsu Gārneru. Tas ir viegli komisks stāsts par četriem izbijušiem testa pilotiem labākajos gados, kurus nosūta kosmosā, lai viņi salabotu vecu padomju satelītu, jo neviens cits bez viņiem tik senu iekārtu vairs nepārzina. Lai arī filmas sižets ir gana vienkāršs un varbūt pat paredzams, filma tika veidota sadarbībā ar NASA, tāpēc tā uzņemta Džonsona kosmosa centrā Hjūstonā un Kenedija kosmosa centrā Floridā. Viss ir īstāks par īstu.

"Kosmosa Kovboji" pēc nonākšanas uz ekrāniem izpelnījās vēlīgu kritiķu attieksmi, galvenokārt par lielisko aktierdarbu, īpaši izceļot rīvēšanos starp Klinta Īstvuda un Tomija Lī Džonsa tēliem, kā arī teicamajiem specefektiem. Filma arīdzan tika nominēta "Oskaram" par labāko skaņas montāžu.

"Mēness" ir gleznaina zinātniskās fantastikas filma, kuras režisors ir Deivida Bovija dēls Dankans Džonss. Tas ir futūristisks stāsts par astronautu Semu Belu, kurš jau trīs gadus mīt kosmosa stacijā uz Mēness. Viņa vienīgais draugs un sarunu biedrs ir dators vārdā Gērtijs, kuru ierunājis Kevins Speisijs. Drīz vien viņa misijai jābeidzas, taču ar viņu notiek nelaimes gadījums. Atmodies no bezsamaņas, viņš atskārst, ka nav vairs viens.

Filma ienākumu ziņā nebija nekas spīdošs, taču guva kritiķu atzinības vārdus, īpaši izceļot Sema Rokvela emocionālo un reālistisko tēlojumu. Filma tika nominēta Britu kinoakadēmijas balvai (BAFTA) kā labākā britu filma, bet pats Džonss ieguva BAFTA balvu kategorijā "Daudzsološākā debija režijā".

"Gravitāte" ir meksikāņu-amerikāņu kinorežisora Alfonso Kuarona zinātniskās fantastikas trilleris, kura scenāriju viņš sarakstīja kopā ar savu dēlu Jonasu. Tiesa, iesākumā Kuarons nebūt negribēja taisīt filmu par kosmosu. Viņam pa galvu grozījās izdzīvošanas tēma. Abi ar dēlu runāja par dažādiem izdzīvošanas scenārijiem smagos, izolētos apstākļos, piemēram, tuksnesī, taču nonāca līdz pavisam ekstrēmai notikumu vietai, kur nav pilnīgi nekā.

Galvenās lomās tajā redzama Sandra Buloka un Džordžs Klūnijs, un viņi atveido amerikāņu kosmonautus, kuri ir iesprostoti kosmosā pēc kosmosa kuģa avārijas un izmisīgi cenšas nokļūt atpakaļ uz Zemes. Filma pēc pirmizrādes Venēcijas kinofestivālā izpelnījās kritiķu atzinību par reālistiskumu. Tā tika nominēta 10 "Oskara" balvām, no kurām saņēma septiņas, tostarp pats Kuarons kā labākais režisors.

"Starp zvaigznēm" ir pasaulslavenā britu-amerikāņu kinorežisora Kristofera Nolana zinātniskās fantastikas drāma. Tās darbība norisinās distopiskā nākotnē, kad cilvēce ar zobiem un nagiem cenšas izdzīvot. Filmas centrā ir grupiņa kosmonautu, kuri ceļo cauri tārpejai netālu no Saturna, meklējot cilvēcei jaunu mājvietu. Galvenās lomas atveido Metjū Makonahijs, Anna Hateveja, Džesika Česteina, Bils Irvins, Elena Bērstina un Maikls Keins.

Pēc nonākšanas uz ekrāniem "Interstellar" ātri vien kļuva par kases grāvēju, ierindojoties 2014. gada pelnošāko filmu 10. vietā. Savukārt kritiķi izcēla filmas tematiku, vizuālos efektus, skaņu celiņu un aktieru augsto meistaritāti. "Interstellar" tika nominēta piecām "Oskara" balvām, no kurām saņēma vienu – par labākajiem vizuālajiem efektiem.

Britu režisora Ridlija Skota (pazīstams ar "Svešajiem") zinātniskās fantastikas filmas "Marsietis" scenārija pamatā ir amerikāņu rakstnieka Endija Veira tāda paša nosaukuma romāns. Filma vēsta par kosmonauta vientulīgo cīniņu par izdzīvošanu uz Marsa, un pūliņiem no Zemes viņu izglābt un atgādāt atpakaļ mājās. Līdztekus Metam Deimonam filmā piedalās arī Džesika Česteina, Kristena Viga, Džefs Daniels, Donalds Glovers, Keita Mara, Šons Bīns u.c.

"Marsietis" īsā laikā sāka nest naudu, kļūstot par Ridlija vislabāk pelnošo filmu līdz pat šodienai, kā arī ierindojās 2015. gada pelnošāko filmu 10. vietā. Tāpat par to priecājās arī nozares kritiķi – filma ieguva "Zelta globusa" balvu kā labākais mūzikls vai komēdija, kā arī septiņas "Oskara" balvas nominācijas, tostarp kā labākā filma un labākais adaptētais scenārijs. Savukārt Deimons ieguva "Zelta globusu" kā labākais aktieris mūziklā vai komēdijā un tika nominēts vēl septiņām citām balvām – arī "Oskaram" kā labākais aktieris.

Režisora Damjēna šazela filma "Pirmais cilvēks uz Mēness", kuras pamatā ir "Džeimsa Hansena grāmata "Pirmais cilvēks: Nīla Ārmstronga dzīve" ("First Man: The Life of Neil A. Armstrong"), vēsta par notikumiem, kas ir iemesls šī raksta tapšanai, proti, misiju "Apollo 11". Galveno lomu atveido Raiens Goslings, bet pārējās lomās iejutušies Klēra Foja, Džeisons Klārks, Kails Čandlers u.c. Savukārt filmas izpildproducents ir Stīvens Spīlbergs.

Sākotnēji filmu bija paredzēts uzņemt jau 2003. gadā ar Klintu Īstvudu kā režisoru, taču šis variants tomēr nerealizējās. 2015. gadā projektam pieslēdzās Šazels ar Goslingu, un 2017. gadā sākās filmēšana. "First Man" tika pirmizrādīta Venēcijas filmu festivālā un saņēma kritiķu uzslavas, galvenokārt par režisora darbu, Goslinga un Fojas aktiermeistarību, skaņu celiņu un Mēness ainu attēlojumu, lai gan par lēmumu nedemonstrēt ASV karoga uzstādīšanu uz Mēness gan no kritiķiem, gan no abām lielākajām ASV politiskajām partijām filma saņēma aizrādījumus par nepatriotiskumu.

"Pirmais cilvēks uz Mēness" saņēma divas "Zelta globusa" nominācijas (ieguva par labāko oriģinālmūziku), septiņas BAFTA nominācijas un četras "Oskara" nominācijas, saņemot statueti par labākajiem vizuālajiem efektiem.