No 3. līdz 8. septembrim norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais 23. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs"). Viena no programmā iekļautajām filmām ir režisores Rētas Huhtanenas (Reetta Huhtanen, Somija) "Molenbēkas dievi" (Gods of Molenbeek) – divu Briseles multikulturālajā vidē augošu puiku bērnības portrets, kas apliecina, ka draudzības spēks ir lielāks par pieaugušo izveidotajām etnisko un reliģisko aizspriedumu barjerām. Par filmu pēc noskatīšanās raksta Andris Amantovs, ārštata sinhronais tulks ES iestādēs, kurš dzīvo Briselē un Rīgā.
Vai Dievs ir? Tas ir mazā Ātosa mīļākais jautājums. Ko nozīmē dzīvot mūsdienu pasaulē, kas piedāvā daudzas atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem, ko par to domā viņa vienaudži, vecāki un citi ļaudis, un vai viņi vispār par to domā un ir gatavi par to runāt? Ko nozīmē uzaugt multikulturālā pilsētā? Vai priecīgais, zinātkārais somu-čīliešu zēns saprot sarežģīto pasauli?
To visu jautā un mēģina atbildēt Rēta Huhtanena savā filmā "Molenbēkas dievi". Viņa mēģina skatīties uz pasauli bērna acīm, tas viņai arī izdodas. Tomēr līdztekus Ātosa stāstam, kur viss, kas notiek ar viņu un ap viņu, ir vienots veselums, režisore konstruē arī pretnostatījumus, kas atklāj ļoti atšķirīgās kultūras, reliģijas, izglītības sistēmas un dzīves vides, tā paspilgtinot multikulturālā Briseles rajona Molenbēkas daudzveidību un kultūru nesaderību. Viņas vēstījums nav viennozīmīgs, tas arī ir filmas lielākais trumpis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
