No 3. līdz 8. septembrim norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais 23. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs"). Viena no filmām, kas iekļauta festivāla programmā, ir "Veltījums Samai" (For Sama, Lielbritānija/ASV), ko veidojusi sīriete Vaada Al Katība (Waad al-Khateab) un brits Edvards Votss. Filma ir žurnālistes un jaunas mātes mīlestības vēstule savai tikko dzimušajai meitai – skaudrs, drosmīgs un personisks vēstījums par to, kas piedzīvots Alepo pilsētā Sīrijā. Par filmu pēc noskatīšanās raksta Latvijas Televīzijas ziņu dienesta korespondente, žurnāliste Judīte Čunka.
Vaada Al Katība ir Alepo universitātes studente. Viņai ir tikai 20 gadu, kad 2012. gadā Sīriju sasniedz tā sauktais "arābu pavasaris". Opozīcija sāk cīņu pret prezidenta Bašara Al Asada režīmu, cilvēki iziet ielās. Kad valdība sāk izrēķināties ar protestētājiem, Vāda uzskata par savu pienākumu dokumentēt notiekošo. Jauniete filmē savu ikdienu un apkārt notiekošo, un turpina to darīt piecu gadu garumā. Filmē dzīvi pilsoņu kara sagrautajā un aplenktajā Alepo, kur nāve ir ik mirkli klātesoša.
Kamēr citi bēg no pilsētas, Vaada paliek. Iemīlas un apprecas ar savu labāko draugu Hamzu. Viņš ir jauns, varonīgs ārsts, kurš cenšas uzturēt pie dzīvības Alepo vienīgo palikušo, tik tikko funkcionējošo slimnīcu, un glābj bombardēšanas upurus. Vaada un Hamza jūtas atbildīgi par tiem, kam vajadzīga mediķu palīdzība. Jaunā ģimene iztur pilsoņu kara šausmas, nepārtrauktas apšaudes, vairāku draugu bojāeju, pārtikas trūkumu. Aplenkumā piedzimst meita Sama, un filma ir autores personīgs vēstījums, vizuāla vēstule meitai. Par to, kas notika pirms Samas dzimšanas un viņas pirmajā dzīves gadā, līdz valdības spēki aizvien ciešāk savilka loku ap Alepo un ģimene bija spiesta bēgt. Viņi bija vieni no pēdējiem izdzīvojušajiem, kam izdevās pamest pilsētu, pirms tā krita Bašara Al Asada armijas rokās.
Filma parāda, kāda ir militāro konfliktu cena; kā karš traumē ģimenes, īpaši bērnus. Tā ir liecība par kara noziegumiem Alepo. Vienā brīdī Vaada Al Katība filmas aizkadrā atzīst: "Es neesmu droša, vai es to spēšu." Taču viņa neizslēdz videokameru, lai cik šausminošs un traģisks brīdis pienāk. Brīžiem acis grib novērsties no ekrāna, jo ainas ir pārāk spēcīgas, pārāk atklātas un emocionāli smagas. Tie ir daudz skaudrāki kadri, nekā mums Rietumu sabiedrībā pieņemts rādīt. Kaut vai epizode slimnīcā, kad atved apšaudes upuri – grūtnieci bezsamaņā, kurai drīz jādzemdē. Mediķi kailām rokām cenšas atdzīvināt acīmredzami mirušu un neelpojošu bērnu, kas ar ķeizargriezienu izcelts no mātes miesām. Vai arī diena, kad slimnīca ir pārpildīta ar cietušajiem pēc Krievijas lidmašīnu uzlidojuma. Ārsti staigā pa asiņainām grīdām, jo tās uzmazgāt nav iespējams – pēc mirkļa tās atkal ir sarkanas, tik daudz ir upuru. Bet no griestiem kārtējo reizi krīt betona gabali un putekļu mākoņi, jo virs slimnīcas atkal plīst šāviņi.
Drosmīga dokumentāla filma un, manuprāt, labākā, kāda līdz šim tapusi par Sīrijas pilsoņu karu. "Veltījums Samai / For Sama" aizrauj ar pirmajām minūtēm un notur sasprindzinājumā līdz pat beigu kadram. Filma, kura jānoskatās, lai saprastu, kas notiek Sīrijā un kāpēc no turienes plūst bēgļu straumes.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ir nozīmīgākais dokumentālajām filmām veltītais projektu tirgus Baltijas valstīs, kas ik gadu Rīgā pulcē vairāk nekā 100 profesionāļu, bet skatītājiem Latvijā piedāvā iepazīties ar ievērojamām pēdējo gadu filmām. Šogad tas notiek no 3. līdz 8. septembrim. Plašāk par seansiem Rīgā un reģionos – Nacionālā kino centra mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
