No 3. līdz 8. septembrim norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais 23. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs"). Programmā iekļauta arī Madsa Brigera (Mads Brügger) filma "Neatrisinātā lieta" (Cold Case Hammarskjöld), kurā režisors kopā ar izmeklētāju Jēranu Bjerkdālu cenšas atklāt ANO ģenerālsekretāra, koloniālisma pretinieka un Āfrikas valstu pašnoteikšanās tiesību atbalstītāja Dāga Hammaršelda bojāejas noslēpumu. Viņš mira mīklainos apstākļos aviokatastrofā 1961. gadā. Par filmu pēc noskatīšanās raksta žurnālists, raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" un "Tieša runa" vadītājs Guntis Bojārs.
Vai britu valdība 20. gadsimta 60. gados Āfrikā apzināti izplatīja HIV vīrusu, tādā veidā īstenojot aparteīda un "tikai balto" politiku? Vai paši Rietumu specdienesti nogalināja ANO ģenerālsekretāru Dāgu Hammaršeldu, kurš cīnījās par Āfrikas valstu pašnoteikšanās tiesībām un 1961. gadā gāja bojā Zambijā lidmašīnas katastrofā? Oficiālā versija – nelaimes gadījums, bet varbūt tas tomēr bija atentāts ar nolūku "Rietumiem vajag kontrolēt Āfriku"? Kam ticēt, kam ne? Sazvērestības teorijas vai neiespējama patiesība? Fikcija vai dokumentālā filma? Šo jautājumu vienā brīdī uzdod arī paši filmas "Neatrisinātā lieta" radītāji, kuri šo filmu veidojuši sešus gadus, krustu šķērsu izbraukājuši Āfriku, pacietīgi rakājušies arhīvos, intervējuši n-tos cilvēkus, līdz beigās sapratuši... ka arī fakti, izrādās, var būt apšaubāmi.
Filmas pamatā ir dāņu režisora Madsa Brigera un zviedru izmeklētāja Jērana Bjerkdāla apņēmība saprast, kas tad stāv aiz mīklainās lidmašīnas katastrofas, kurā toreiz gāja bojā ANO ģenerālsekretārs Dāgs Hammaršelds. Viņš bija zviedrs, un šo gadu laikā versijas par avārijas iemesliem bijušas daudzas – nelaimes gadījums, lidmašīnā bijusi bumba, varbūt tā apšaudīta no zemes. Bijušas dažādas oficiālas izmeklēšanas, bet... Pilnīgas skaidrības nav joprojām.
Sākumā šķiet, ka žurnālistiskā izmeklēšana notiks tādā amizantā Borata stilā – abi filmas autori ieradušies Āfrikā ar lāpstām un mīnu meklētājiem, speciālos apģērbos, ir glīti visu salikuši viesnīcā uz gultas un tagad nu katastrofas vietā raks un meklēs lidmašīnas atlūzas... Pēc vairāk nekā 50 gadiem. Naivi. Varbūt pat sākumā tā bija domāts un iecerēts, bet tad viņu uzmanības centrā nonāk kāda šķietami nevainīga Dienvidāfrikas nevalstiskā organizācija, kas it kā 60. gados kaut ko pētījusi un it kā sniegusi palīdzību Āfrikas valstīm, bet, izrādās, tās aizsegā darbojušies militārie algotņi. Vēl jo šausmīgāk – organizācijai bijušas arī medicīniskas specvienības, un ir lielas aizdomas, ka tās nevis vakcinējušas vietējos iedzīvotājus pret dažādām slimībām, lai palīdzētu, bet, tieši pretēji, – nolūkā novārdzināt Āfrikas pamatiedzīvotājus ar HIV infekciju. Žurnālisti azartiski metas atmaskot šo organizāciju un tās vadītāju; kāds izsaka minējumu, ka viņš bijis britu slepenā izlūkošanas dienesta MI6 aģents, un viss kļūst vēl biedējošāks... Filma no lidmašīnas katastrofas izmeklēšanas pārtop sabiezējušās aizdomās, ka Rietumeiropas valstis apzināti un organizēti centušās destabilizēt situāciju Āfrikā, kontrolēt to un neļaut kontinentam attīstīties.
Jābrīdina, ka šī filma ir salīdzinoši gara (vairāk nekā divas stundas), tā ir gana sarežģīta, galvā jāpatur vārdi, uzvārdi un vēl dažādi organizāciju nosaukumi, taču tajā pašā laikā filmas veidotāji (visu cieņu!) ir ļoti centušies, lai skatītāji varētu visu "sagremot" un tikt ar to galā. Izmantotas dažādas informācijas pasniegšanas formas, piemēram, animācija, bet sevišķi simpātiskas ir divas vietējās Dienvidāfrikas sekretāres, kurām filmas laikā it kā jāklausās un jādokumentē visi žurnālistu atklājumi. Patiesībā tas ir labs veids, kā hrestomātiskajai "tantei Bauskā" vēlreiz visu izskaidrot "vieglā" valodā.
Kad pārvarēts pirmais šoks, ko izraisa lielais informācijas daudzums, tālāk visu jau var skatīties kā lielisku detektīvu un apbrīnot šo žurnālistu aizrautību meklēt un arī atrast, turklāt kaut ko tādu, kas bijis un noticis senāk nekā pirms 50 gadiem.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ir nozīmīgākais dokumentālajām filmām veltītais projektu tirgus Baltijas valstīs, kas ik gadu Rīgā pulcē vairāk nekā 100 profesionāļu, bet skatītājiem Latvijā piedāvā iepazīties ar ievērojamām pēdējo gadu filmām. Šogad tas notiek no 3. līdz 8. septembrim. Plašāk par seansiem Rīgā un reģionos – Nacionālā kino centra mājaslapā.