Piečurāt zupu. Ko pirms 20 gadiem mums iebāza acīs 'Cīņas klubs'

Filma, kurā galvenās lomas ekselenti atveido Edvards Nortons, Breds Pits un Helēna Bonema Kārtere, pirmizrādi piedzīvoja 56. Venēcijas kinofestivālā, bet pēc tam nonāca uz ekrāniem ASV. Filmas izplatītāji paredzēja, ka pirmajā nedēļā tās ieņēmumi varētu būt no 13 līdz 15 miljoniem ASV dolāru, taču tie bija vien 11 miljoni. Otrajā nedēļā "Cīņas kluba" apmeklējums būtiski kritās un tā nopelnīja vairs tikai sešus miljonus. Rezultātā filmas ieņēmumi ASV bija 37 miljoni dolāru, bet visā pasaulē – 100 (salīdzinājumam – tās uzņemšana izmaksāja 63 miljonus).

"Cīņas klubs" ir stāsts par izdegušu un dzīves bezjēdzīgā un merkantilā monotonuma notrulinātu bezvārda balto apkaklīti, kas cieš no hroniska bezmiega. Vienīgais, kas viņam ļauj aizmirsties un pēc tam iemigt, ir atbalsta grupas smagi slimajiem, kurās viņš, izliekoties par mirēju, var izrunāties un kārtīgi izraudāties.

Taču iegūtais miers nav uz ilgu – viņa pasaulē burtiski iebrūk izlaidīgā Mārla Singere ar allažīgo cigareti zobos, savukārt kārtējā garlaicīgā komandējuma laikā lidmašīnā viņš iepazīstas ar bravūrīgo ziepju pārdevēju Taileru Dērdenu, ar kuru pēcāk kopā dibina slepenu organizāciju, kas paredzēta vienīgi vīriešiem, proti, "Cīņas klubu". Tajā viņi – sistēmas vergi un upuri – izlādējas un atkal kaut uz vienu vakaru sajūtas kā īsti vīrieši, taču ar laiku arī šī drošības oāze uzņem tādu pašu nekontrolējamu gaitu kā apkārt valdošais seklās patērniecības virpulis.