Notiks Ivara Selecka filmas 'Gājiens ar krokodilu' 25 gadu jubilejas seanss

Cauri Kurzemei, Latvijas Rietumu novadam, brauc zirgu pajūgs. Četras sievietes, jau gados, ved iespaidīgu krokodila skulptūru, lai uzstādītu pieminekli savam skolas biedram Arvīdam Blūmentālam uz viņa kādreizējās zemnieksētas drupām.

Ir pagājuši 50 gadi, kopš šeit, vēsturiskajā Kurzemes cietoksnī, kapitulēja vācu armija. Bet tikai tagad Latviju beidzot atstājis krievu karaspēks. Tauta izpostīta, izklīdināta pa visu pasauli. Bijušais Kurzemes cīņu dalībnieks leģionārs Arvīds Blūmentāls nu ir krokodilu mednieks Austrālijā, pasaules TV reportāžās saukts "Crocodile' Harry" (prototips piedzīvojumu filmas "Krokodilu Dandijs" galvenajam varonim).

Vedot pieminekli cauri Kurzemei, mijas šodienas un atmiņu ainas, ceļā satikto cilvēku likteņi un "Krokodilu Harija" pārdomas viņa eksotiskajā mītnē Austrālijas tuksnesī.Tiek uzspridzināts padomju armijas lokators Skrundā, pāri kritušo karavīru kapiem iet Austrumu – Rietumu naftas ceļš. Vai beidzot karš beidzies arī Latvijā?

Tā ir filma par tautas pastāvēšanas rūpēm, par atkal saņemšanos, ko prasa vēsture. Filmu caurvij dziesma "Balta roze nozied dārza malā"- pa karavīru meiteņu mīlestību, kurai nebij lemts piepildīties.

Filmas "Gājiens ar krokodilu" skate, (1995., 90 min., 35 mm, režisors, operators Ivars Seleckis, Imanta Ziedoņa scenārijs, aizkadra teksts un lasījums, Ivara Vīgnera mūzika, Maijas Seleckas montāža). Ieeja pasākumā – bez maksas.

Ivars Seleckis dzimis Rīgā, 1934. gada 22. septembrī, un šogad viņam aprit 85 gadi. Viņš ir viens no spilgtākajiem latviešu kino dokumentālistiem un ierindojies dzīvo klasiķu kārtā. Viņa filmas ir augsti novērtētas starptautiskos kino festivālos. Tās ieguvušas pasaulē nozīmīgākās dokumentālā kino balvas – Roberta Flaerti un Aivora Īvensa vārdā nosauktās, kā arī Eiropas Kino akadēmijas balvu "Felikss" 1990. gadā – par Eiropas labāko dokumentālo filmu "Šķērsiela" un daudzas citas.

Viņš 1958. gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijā. 1966. gadā ieguvis kinoinstitūta VGIK diplomu kinooperatora specialitātē. Paralēli studijām bijis operators filmām "Krasts" (1963.), "Ceļa maize" (1963.), "Gada reportāža" (1965.), kurās iezīmējas viņa avangardiskais rokraksts, laužot iepriekšējo dokumentālā kino tradīciju. Šis laiks raksturīgs ar jaunām vēsmām kino veidošanas principos, ko vēlāk dēvē par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu.

1970. gadā top filma "Valmieras meitenes", kurai un arī turpmākajām Seleckis ir operators un režisors. Filma iegūst plašu sabiedrisku interesi un iezīmē viņa galveno tematiku – asu sociālu jautājumu aktualizācija un drosmīgs sabiedrības norišu pētījums. To varam redzēt par kases grāvēju kļuvušajā "Sieviete kuru gaida" (1978.), "Slāpju spogulis" (1976.), "Meklēju vīrieti" (1983.), Šķērsielas filmu sērijās (1988.-2013.), "Zolitūde" (1990.), "Nāc lejā bālais mēness!" (1994.), "Sāļā dzīve" (1998.) un citās. Nozīmīgas ir arī izcilu kultūras darbinieku portretfilmas – "Maestro bez frakas" (Raimonds Pauls, 1985.), "Sieviete starp diviem romāniem" (Regīna Ezera, 1984.), "Operdziedātāja uz skrituļslidām" (Elīna Garanča, 2002.) un citas.

Nozīmīgs ir viņa devums mākslas filmu veidošanā. Seleckis ir Ulda Brauna "Motociklu vasara" (1975.), Imanta Krenberga "Zobena ēnā" (1976.) un "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982.) operators inscenētājs. Filmas raksturīgas ar īpašu kameras plastiku un pārliecinošu vizuālo stilu, kas apliecina meistara talantu.

Latvijas simtgades filmu programmā Seleckis izveidoja filmu "Turpinājums" (2018.), kas ir pirmā daļa no ieplānota ilgtermiņa kinovērojuma par pieciem Latvijā dzimušiem bērniem. Filmu cikla mērķis ir atgriezties pie pirmās filmas varoņiem ik pēc septiņiem gadiem un dokumentēt viņu dzīves gājumu līdzi laikam. "Turpinājums" pārstāvēja Latviju prestižajā sacensībā par balvas Oskars nomināciju un daudzos starptautiskos festivālos. Šobrīd top jauna filma par Latgali.