'Lielo Kristapu' par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems Varis Brasla  (1)

Varis Brasla (1939) ir viens no atpazīstamākajiem vārdiem Latvijas kinemotogrāfā. Tieši viņš ir saņēmis līdz šim visvairāk (četrus) "Lielā Kristapa" apbalvojumus labākās spēlfilmas kategorijā: "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980), "Emīla nedarbi" (1985), "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988), "Ūdensbumba resnajam runcim" (2005). Vara Braslas radošajā kontā ir 15 spēlfilmas, viena dokumentālā filma, latviešu valodas mācību seriāls un daudz Valmieras teātra iestudējumu.

Jau no bērnu dienām viņa dzīve ir bijusi cieši saistīta ar kino un teātra mākslu. Viņa tēvs Žanis Brasla bija aktieris un režisors, māte Valija Brasla 24 gadus nostrādāja par režisora asistenti Rīgas Kino studijā – "..droši vien tāpēc man nekad nav bijušas īpašas šaubas par sava dzīves ceļa izvēli". 1962. gadā Varis Brasla beidza Ļeniņgradas teātra, mākslas un mūzikas institūtu un savu dilomdarba izrādi iestudēja Valmieras teātrī, kurā vēl joprojām strādā par režisoru.

Pēc tam, kad Varis Brasla 1965. ir strādājis R. Gorjareva filmā "Noktirne" par režisora asistentu, viņš izlemj studēt kino mākslu Augstākajos scenāristu un režisoru kursos Maskavā, pēc kuru beigšanas noslīpēja savas zināšanas, intensīvi strādājot, Rīgas Kinostudijā par otro režisoru, starp daudzajām filmām ir tādas klasikas kā "Elpojiet Dziļi" (1967), "Mērnieku Laiki" (1968), "Ceplis" (1972). "Skola laba, bet man vilkās pārāk ilgi. 10 filmas – tas ir par traku!", jo Varim Braslam bija tikai viens mērķis, veidot pašam savas filmas.

1970. gadā Varis Brasla debitēja kā režisors ar īsfilmu "Salātiņš", bet par savu pirmo pilnemtrāžas filmu "Ezera Sonāte" (1976), kuru režisēja kopdarbā ar Gunāru Cilinski "es pirmo reizi biju nonācis kino virsotnē" - saņēma pašu augstāko LPSR valsts prēmiju kino. Ne velti "Ezera Sonāte" ir tikusi izvēlēta kā otrā filma no nacionālajām kino klasikām, kuru Nacionālais Kino centrs atbalstīja restaurācijas programmā (2009). Pēc pārliecinošās debijas Varis Brasla uzsāka ilgu un veiksmīgu darbu Rīgas Kinostudijā kā režisors, radot daudzas kino klasikas pērles, tai skaitā, "Novēli Man Lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980), " Emīla Nedarbi" (1985), "Aija" (1987), " Par mīlestību pašreiz nerunāsim"(1988), "Mērnieku Laiki" (1991) u.c.

Ģimenes filma "Ziemassvētku Jampadracis" (1995) bija pirmā Latvijas brīvvalsts filma, kas guva plašu atzinību starptautiskajos festivālos, Frankfurtē, Pitsburgā, Maskavā u.c. Šī filma bija arī pēdējais darbs, kas tika veidots vēl pastāvošajā Rīgas Kinostudijā. "Manā dzīvē beidzās liels un ļoti būtisks periods. Regulārā kino periods. ". Taču režisoru "bildināja" Valmieras Drāmas teātris, un viņš piekrita "tā tomēr bija regulāra darba iespēja". 1995. gadā viņš jau tika iecelts par galveno režisoru, bet 2012.gadā saņēma Valmieras teātra balvu par mūža ieguldījumu. Kaut arī valsts ekonomiskais stāvoklis iedragāja nacionālā kino pastāvēšanu un tikt pie "lielajām filmām" nevarēja arī Varis Brasla, viņš savu radošo darbu turpināja strādājot pie TV mācību seriāla"Palīgā!" (1997-2001). Tās bija 28 asprātīgas sērijas, ar daudzām spožām izcilu aktieru nospēlētām epizodēm un stilizētu darbības vidi.

Nozīmīgs Vara Braslas radošā ceļa līdzgājējs ir scenārists Alvis Lapiņš. Abu radošā tandēmā ir veidotas daudzas tautā iemīļotas kino klasikas. Divas no pēdējām ir ģimenes filmas "Ūdensbumba Resnajam Runcim" (2004) un "Vectēvs kas bīstamāks par datoru". "Ūdensbumba resnajam runcim" ir ieguvusi ne tikai Lielo Kristapu par labāko filmu, bet arī skatītāju balvu un sasniedza tam laikam rekordlielu skatītāju skaitu 35 000. Filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir Nacionālā Kino Centra atbalstīta simtgades filma, kura pirmizrādi piedzīvoja 2017.gada augustā.

* citāti ņemti no kino žurnāla: "Kino Raksti", 10/2004, Varis Brasla //"Vēl kāds ķinis būs!"

Filmogrāfija:

Režisors

"Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" (2017)
"Tu tikai neuztraucies!..." (2005)
"Ūdensbumba resnajam runcim" (2004)
"Kā tev klājas, Eidi?" (1996)
"Ziemassvētku Jampadracis" (1993)"
"Mērnieku laiki" (1991)
"Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988)
"Aija" (1987)
"Emīla nedarbi" (1985)
"Parāds mīlestībā" (1984)
"Tereona galva" (1982)
"Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980)
"Pavasara ceļazīme" (1978)
"Ezera sonāte" (1976)
"Salātiņš" (1971)

Scenārija autors

"Kā tev klājas, Eidi?" (1996)

Otrais režisors

"Vīrietis labākajos gados" (1977)
"Uzbrukums slepenpolicijai" (1974)
"Cāļus skaita rudenī" (1973)
"Pieskāriens" (1973)
"Ceplis" (1972)
"Klāvs-Mārtiņa dēls" (1970)
"Trīskārtējā pārbaude" (1969)
"Mērnieku laiki" (1968)
"Ceļa zīmes" (1968)
"Četri balti krekli...elpojiet dziļi" (1967)