Viens no ambiciozākajiem Latvijas kino projektiem – Andra Gaujas filma "Nekas mūs neapturēs" – jau sācis savu ceļu pie skatītājiem. Režisors, stāstot par filmu, vairākkārt uzsvēris, ka kaislīgā attiecību drāma izceļas ar vizuāli neparastām detaļām un ainām, kā arī ar pārdomātu krāsu spēli.
Kā norāda paši filmas veidotāji – iespējams, esot paši sev dzīvi sarežģījuši, jo krāsu, kadra vizuālā noformējuma un estētikas uzstādījums bija tik augsts, ka nemitīgi bija jārūpējas par to, kur gatavoto materiālu glabāt – saražoto failu apjoms kvalitātes dēļ bijis iepriekš nepieredzēts, pārsniedzot 100 terabaitus.
"Lai skatītājiem nodotu vēlamo rezultātu, viena no svarīgākajām lomām šajā filmā ir krāsām un to kontrastiem, lai tēlus parādītu dzīvus un daudzdimensionālus, nevis "plakanus". Jo kadrs būs sulīgāks, krāsu ziņā izteiksmīgāks, jo vieglāk to skatītājam būs uztvert emocionāli," "Samsung QLED TV" organizētajā filmas pirms-pirmizrādes pasākumā atklāja filmas režisors Andris Gauja. Režisors televizoru ekrānos parādīja pāris interesantas epizodes, kas kino skatītājam, iespējams, paliks aizkadrā.
Nakts pelde vienā piegājienā
"Nekas mūs neapturēs" uzņemta pārsvarā diennakts tumšajā laikā, un filmēšanas komanda piedzīvoja neskaitāmus saulrietus un saullēktus, strādājot naktsmaiņās. Viens no šādiem tumšajiem kadriem bija "nakts pelde", kur Ralfs (Andris Keišs) un Emma (Elza Gauja) lec ūdenī. Lēciena izmēģinājumā aktrise Elza Gauja guva vieglu traumu, pēc kuras tika lemts par laipas uzbūvi, lai augumā īsajai aktrisei būtu vieglāk aizlēkt tikpat tālu kā viņas ekrāna partnerim. Izaicinošs bijis arī mērķis šo ainu uzfilmēt vienā piegājienā, lai aktieriem pēc saslapināšanās nevajadzētu atkārtoti ieveidot matus un labot grimu.
Balanss uz vējdzirnavu spārniem
Filmā pirmoreiz pēc renovācijas atkal griežas leģendāro Āraišu vējdzirnavu spārni, kas filmēšanas vajadzībām aprīkoti ar LED apgaismojumu kopā 400 metru garumā. Elza Gauja atklāja, ka šīs dzirnavas viņai tagad saistās arī ar pāris nervus kutinošiem brīžiem: "Sēdēju uz dzirnavu spārna un muzicēju ar teremīnu. Līdzsvara izaicinājumu vieglāku nepadarīja arī tas, ka patiesībā neesmu ļoti muzikāla. Kopā arī mani 12 metrus virs zemes balansēja arī filmēšanas komanda."
Madaras kāpšana dzirnavās
Viena no tehniski izaicinošākajām ainām bijusi sievas Madaras (Kristīnes Nevarauskas) kāpšana dzirnavās. Lai uzņemtu aptuveni pusotru minūti ilgo Madaras ceļu no pirmā uz piekto stāvu, tika izmantota cable-cam (trosēs iekārtas kameras) tehnoloģija, kā arī visa garā aina tika uzfilmēta vienā piegājienā. Tas bijis tehniski sarežģīti, jo cable-cam apkalpo piecu cilvēku komanda, savukārt aktrisei jāpieturas pie precīza ceļa un kustības tempa, pārvietojoties pa vairākiem stāviem. Jebkura lieka kustība vai solis nojauktu filmēšanas gaitu un būtu jāsāk no jauna. Neskatoties uz ieguldīto darbu, šī aina filmas gala versijā netika iekļauta.
'Izolettas' aina
Viena no krāsainākajām filmas ainām ir Alises (Dārtas Stepanovas) un Emmas (Elzas Gaujas) kopdziesmas ieraksts. Lielākais izaicinājums šajā ainā bijis spēcīgais kontrasts – no izteikti tumšām detaļām līdz ļoti izgaismotām vietām. Andris Gauja papildina, ka "tika strādāts arī pie atšķirīgām tonalitātēm, lai vēl vairāk paplašinātu emocionālo diapazonu, ko caur kadru gribam nodot skatītājam. Rezultātā ēnas tapa vēsākas, bet citas kadra detaļas – siltākas." Ikviena krāsu nianse prasa precīzu kolorista jeb krāsu korekcijas speciālista darbu, ar ko šajā filmā lieliski tika galā Andrejs Rudzāts.
Dullais krāsu pretnostatījums
"Nekas mūs neapturēs" ir, iespējams, krāsu ziņā niansētākā filma Latvijas kinematogrāfijas vēsturē. Katrs tēls ir ar savu vēstījumu un savu iecerētu krāsu. "Par krāsām tika domāts jau uzņemšanas laukumā, un filmas plakāta "dullais" pretnostatījums – sarkanais un zilais – patiesībā nāk no kadra iekārtojuma. Andreja Rudzāta kā kolorista vīzija burtiski sakrita gan ar manu, gan operatora Aleksandra Grebņeva, gan mākslinieka Jurģa Krāsona vīziju – viss patiešām labi "saslēdzās"," secina Andris Gauja.
Labs kolorista darbs ir tāds, ko skatītāji nemaz nemana, jo ir ievilkti filmas emocionālā sižeta pārdzīvojumā. "Krāsu korekcija ir ļoti specifiska, bet arī ļoti interesanta nodarbe. Tā prasa lielu pieredzi un pacietību – savā ziņā to var salīdzināt ar glezniecību. Nevar "uz dullo" ātri uzjaukt, piemēram, zāles nokrāsu, kāda tā ir augusta beigās. Darba tehnika un gaume izveidojas laika gaitā. Tomēr krāsu izjūtai jābūt arī iedzimtai, tā vai nu ir, vai nav, tāpat kā muzikālā dzirde – to var attīstīt, bet ticu, ka pamatā ir kāds gēns," krāsu nozīmi skaidroja režisors. Viņš izteica cerību, ka milzīgais darbs, kas tika ieguldīts krāsās un detaļās, nepaliks nepamanīts.
Filmas „Nekas mūs neapturēs" stāsts ir par harizmātisku mūzikas producentu Ralfu Dambergu (Andris Keišs), kas sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu (Kristīne Nevarauska) un mīļāko (Elza Gauja) sadzīvot vienā īpašumā, kur turklāt vēl mīt viņa divpadsmitgadīgā meita (Dārta Stepanova). Eksperiments pārvēršas nežēlīgā cīņā katram par savām interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
