Pirms pirmizrādes uzrunas teica filmas veidotājas. Filmas režisore atzina, ka filmēšanas un sagatavošanas process nebūt nebija viegls. Andreja slimība un aiziešana bija emocionāli smags pārdzīvojums arī scenārija autorei un režisorei, jo abi brāļi un visa Žagaru ģimene komandu bija pielaiduši sev ļoti tuvu klāt. Filmēšana tika sākta tikai aizvadītā gada februārī, ļoti īsu brīdi pirms Andreja nāves. Zita Kaminska uzsvēra, ka materiāli, kas izmantoti filmā, ir unikāli ne vien no tā viedokļa, cik tuvu izdevies piekļūt, bet arī ar to, ka nofilmētas pēdējās sarunas ar Andreju Žagaru.
"Iespējams, ja tās nenofilmētu mēs, tās nenofilmētu arī neviens cits," atzina Kaminska. "Mēs ar Zitu šī nepilna gada laikā esam izdarījušas visu, lai justos mierīgi, tomēr mēs tā nejūtamies," ar smaidu pirms filmas izrādīšanas Žagaru ģimenei un tuvākajiem draugiem, pauda Henrieta Verhoustinska. Viņa klātesošajiem atgādināja par Andreja māksliniecisko svētku organizatora talantu – paša rīkotos pasākumos viņš it kā sakusis kopā ar svinību viesiem un ieniris pūlī. Tāda pazušana ir bijusi "īsti Andreja garā", piezīmēja Henrieta, norādot, ka viņai ir sajūta, ka arī pirmizrādes vakarā Andrejs noteikti ir iejucis kaut kur pūlī un ir kopā ar skatītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
