Filma tiek raksturota kā tautas atspulgs Latvijas simtgades gadā: tās kadros skatītāji viegli atpazīs sevi un savu personīgo stāstu. Jau sākot ar Jaungada nakti 1. janvārī, kad cauri salūta skaņām pasaulē ierodas pirmais simtgades bērns – mazā Jete, un beidzot ar klavierspēli, kas skan pār sniegoto un saules izgaismoto Latvijas panorāmu; filmā ir iemūžinātas simtiem cilvēku dzīves. Turklāt, filmējot katru no 365 dienām, dažkārt pat ar vairākām kino kamerām, un, raugoties uz norisēm dabā, laukos un pilsētvidē, indivīda, ģimenes un sabiedrības dzīvē, operatoriem caur kinokameras aci spilgti izdevies notvert šo stāstu dažādos pretmetus: skaisto, skaudro, dižo, bezjēdzīgo, komisko un absurdo.
Filmas veidotāji ierauga šos unikālos kadrus, iemūžinot gan spilgtas personības un viņu sasniegumus, gan arī jauniešus, kuri aktīvi piedalās dažādos pasākumos un festivālos.
Ziema sākas ar ceļotājiem vilcienā un gaidītājiem tramvaja pieturā, līdz no ekrāna uzvirmo vīraka smarža, kad redzami Pareizticīgo Ziemassvētki un izjūtams aukstums, kas nepieciešams, lai darinātu Jelgavas ledus skulptūras. Un izrādās, ka dzimšanas diena vienā dienā ir gan lācenei Ilzītei, gan maestro Raimondam Paulam. Tam seko virmojoša uguns – lai ceptu maizi, lai darinātu Nameja gredzenu, lai atcerētos barikāžu laiku. Savukārt pārtapšanas brīnums redzams arī Alvja Hermaņa izrādē "Dieviņš pillā", ar sāpēm pilns ir 16. un 25. marts, Lidijas Doroņinas-Lasmanes atmiņu mirklis, tukšie māju logi un skursteņi, kas kūp, bet kuru saimnieki vairs neatgriezīsies.
Pavasaris atnāk līdz ar vētru jūras krastā. Tajā ir arī pirmizrādes aizkulises latviešu filmām "Bille", "Baltu ciltis" un "Mūris". Iešanai uz skatuves gatavojās ērģelniece Iveta Apkalna. Redzam, kā koris "Kamēr…" dzied par Ilmāru Blumbergu un kalpošanu. Savukārt festivālā "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" pats komponists Pēteris Vasks spēlē kontrabasu. Filmā redzams arī "Panorāmas" redakcija, žurnālists Gundars Rēders gatavo raidījumu "1 pret 1". Rīgas centrā Rīgas Valsts 1.ğimnāzijas audzēkne Sofija gatavojas eksāmeniem, kamēr Bastejkalnā cilvēki svin dzīvi. Rīgas maratona dalībnieki tiek atbalstīti gan ar ūdens glāzēm gan ar uzmundrinājuma saucieniem, bet vēl skaļāk tiek uzmundrināta Latvijas hokeja izlase fanu teltī.
Vasarā simtgades Dziesmu un deju svētku dalībnieki soļo svētku dalībnieku gājienā, tūkstošiem dejotājus, kuri izdejo latviešu tautas rakstus Daugavas stadionā. Aizkustinājuma pilna ir dziesma "Pūt, vējiņi" kopkora izpildījumā Dziesmu svētku Noslēguma koncertā. Pilsēta rīta agrumā un līvu sanākšana jūras krastā, trakulīgās dejas festivālā "Positivus" un japāņu bundzinieku ritmi Rīgas svētkos. Lidot spēj ne tikai ar ķiveri nodrošinājies "Aerodium" vēja tuneļa gājējs Siguldā, bet arī deju grupas "Dzirnas" dejotāji izrādē "No zobena saule lēca". Filmā redzams kā garo ceļu uz Aglonu mēro svētceļnieki, ūdens policija patrulē Rīgas ūdeņos, un velobraucēji mērojas spēkiem ar Bānīti Gulbene – Alūksne. 1. septembrī mācības uzsāk 45. vidusskolas skolēni, žurnālists Jānis Domburs studijā sagaida politiķus uz pirmsvēlēšanu diskusiju. Tāpat filmā iemūžināts kā novāc krūmmelleņu un ābolu ražu. Savukārt 24. septembrī Aglonas baziliku apmeklē Pāvests Francisks.
Rudenī Rīgas ielās dominē vēlēšanu reklāmas. Rīdzinieki balso Saeimas vēlēšanās; filmā redzams, kā partijas sagaida vēlēšanu rezultātus un uzvarētāju partiju pārstāvji ierodas Latvijas televīzijā. Bērni gatavojas modes skatei, kaislības un greizsirdība mazajām meitenēm ir lielāka nekā lielajām modelēm. Latvijā viesojas rakstniece Agate Nesaule, kurai izdota jauna grāmata, bet Andrejs Jansons māca mūziku bērniem Mazsalacas skolā. Solījumu kalpot Latvijai līvu valodā dod Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule. Latvijas robežu sargā gan robežsargs Latgalē, gan zemessardze Ādažu poligonā. Lāpu gājiens iededz atmiņu par 11.novembra varoņdarbiem Lāčplēša dienā. Militārā parāde un krāšņais salūts par godu simtgades svinībām pulcina ļaužu pūļus Daugavas krastmalā. Redzam kā "Zvanniekos" mācītājs Juris Cālītis dod svētību bērniem, Ziemassvētkos Torņkalna baznīcā norit svētku dievkalpojums. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Saulcerītes telpā pianists Rihards Plešanovs spēlē Pētera Vaska "Gadalaikus". 1. janvārī dzimušajai Jetei nu jau aprit viens gads, bet Dzemdību namā topošās māmiņas sagaida mazuļus. 2018. gada nogalē ir uzsnidzis sniegs.
"Filma ir apliecinājums Latvijai un tās cilvēkiem, prieks par bērniem un talantīgiem cilvēkiem, apbrīna par cilvēku izturību un stiprumu," raksta tās veidotāji.
Ideja par filmu radās operatoram Viktoram Grībermanim kopā ar režisori Dzintru Geku. Tā bija vēlēšanās iepazīt Latviju un mīlēt Latviju. Pārsteigt skatītāju ar neparastiem stāstiem, ieraudzīt ikdienā nepamanīto un negaidīto. Būt dažādās Latvijas vietās – pilīs un būdiņās, cietumā un Saeimā, bērnudārzā un karnevālā.
Noskatoties 300 stundu garo materiālu, režisore nolēma uzņemto materiālu sadalīt četrās daļās - četri gadalaiki. Dzintra Geka uzaicināja četrus montāžas režisorus: filmu "Ziema" montēja Andra Doršs, filmu "Pavasaris" – Arta Ģiga, "Vasaru" – Armands Zvirbulis un "Rudens" – Madara Didrihsone. Montāža ilga no 2019. gada marta līdz oktobrim, un 2019. gada 18. novembrī filma piedzīvos pirmizrādi. Filmā izmantota mūzika no Pētera Vaska klavieru cikla "Gadalaiki", kuru izpilda četri izcili Latvijas pianisti – Georgijs Osokins, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš un Rihards Plešanovs.
Pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace" notiks 18. novembrī. Filmas "Ziema" seanss sāksies pulksten 12, "Pavasaris" – pulksten 14, "Vasara" – pulksten 16, un "Rudens" – pulksten 18.
Filmas radošā komanda: scenārija autore Elīna Veira, režisore un producente Dzintra Geka, galvenais operators Viktors Grībermans, operators Aivars Lubānietis un brīvprātīgie filmētāji Latvijā, montāžas režisori Madara Didrihsone, Andra Doršs, Arta Ģiga, Armands Zvirbulis, mūzika Pēteris Vasks "Gadalaiki". Filmā redzami pianisti Georgijs Osokins, Rihards Plešanovs, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš. Režisora asistenti Evita Bērziņa, Pāvels Terentjevs, Kristīne Vasiļjeva. Izpildproducents Modris Kļaviņš.