Savukārt pats festivāls, kura simbols ir vilks un kura apmeklētājus festivāla komunikācijā mīlīgi dēvē par vilkiem, kurus aicina atrast savu baru, kam piederēt, ir pārsteidzošs, atraktīvs un patīkams piedzīvojums, kas ļauj kliedēt Baltijas novembra aukstumu un drēgnumu.
Kāda mana laba kolēģe mēdz teikt, ka darbs kinofestivālā ir nebeidzams krīžu menedžments – tie ir vairāki simti cilvēku, kas vienlaikus veido pasākumus, īpašos notikumus un festivāla filmu skates, kas paralēli notiek vairākās vietās un dažādās filmu programmās. Un, tā kā pats festivāls jau ir notikums, iespēja kaut kam aiziet greizi, tā teikt, ir daudz lielāka nekā parastos, ikdienišķos seansos.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit