Rīgas Kino muzeja skapī – pirmais dāvinājums no filmas 'Homo Novus'

Annas Vidulejas režijā tapusī romantiskā komēdija "Homo Novus" 2018. gadā bija visapmeklētākā filma Latvijā. Filma ir veidota pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem un vēsta par jauna provinces gleznotāja ienākšanu Rīgas mākslinieku bohēmā 20. gadsimta 30. gados. Filma ir īpaša ar greznajiem, laikmetu raksturojošajiem tērpiem.

"Homo Novus" kostīmu māksliniece ir Liene Rolšteina. Viņa atklāj, ka tērpu gatavošana ir ilgusi gandrīz divus gadus – sākotnēji strādāts pie skicēm, taču vēlāk notika audumu meklēšana, šūšana un darināšana. Skiču izstrāde veikta sadarbībā ar filmas režisori Annu Viduleju, izrunājot katra tēla sīkākās detaļas. Filmā tika attēlota mākslinieku bohēmiskā ikdiena un sabiedrības elites gaisotne, kurā nav vietas vidusslāņa cilvēkiem, tāpēc arī tērpiem bija jābūt īpaši akcentētiem. Otrā plānā bija arī vienkāršāk ģērbušies cilvēki, spektrs bija ļoti plašs, kas kostīmu mākslinieces darbu padarīja vēl aizraujošāku.

Visi galveno lomu tērpi ir īpaši šūti un piemeklēti atbilstoši laikam. Kopumā filmai no jauna tika radīti 118 apģērbi vīriešiem un 114 sievietēm. Galvenās lomas atveidotājam Igoram Šelegovskim žaketi taisīja Limbažos, tā tika austa no vilnas un izveidota divos eksemplāros. Savukārt galvenās varones Ciemaldas (Kristīne Krūze-Hermane) kleita ir šūta no zīda, jo esot atšķirība starp sintētisko un zīda materiālu. Taču otrā un trešā plāna varoņiem tērpi gan nebija šūti. Tie tika izīrēti. Palīdzību meklēja arī Lietuvā, piemēram, zābakus aizņēmās no Lietuvas kinostudijas. Vēl palīdzēja privāto kolekciju īpašnieki, galvenokārt piemeklējot formas tērpus – pastnieka, policista, armijas.

Arī aksesuāri bija īpaši piemeklēti, vairāki no tiem pirkti internetā un "vintage" veikaliņos. Galveno lomu atveidotājām apavi esot īpaši izgatavoti, jo tajā laikā sievietēm bija mazas pēdas, tāpēc oriģinālās kurpes nevarēja izmantot. Piemēram, galvenajai varonei Ciemaldai bija uztaisīti četri pāri kurpju, citām varonēm bija trīs vai divi pāri. Apavus īpaši izgatavoja kāds Rīgas meistars, ar kuru māksliniece jau iepriekš esot sadarbojusies. Arī cepures tika taisītas pēc 30. gadu paraugiem. Interesanti, ka meistariem bija saglabājušās formas, uz kurām agrāk veidoja šīs cepures, tāpēc jaunās galvassegas varēja būt autentiskas.

Īpaši veidotie tērpi palīdzējuši aktieriem daudz labāk iejusties tēlā un laikmetā. Filmas veidotāji atklāj, ka aktierim, atnākot uz filmēšanu "adidas" treniņtērpā, pat uzreiz stāja mainījusies, uzvelkot savas lomas apģērbu.

"Anšlavs Eglītis reiz esot atteicis kādam realizēt savu darbu, jo uzskatījis, ka nebūs tādu kostīmu, kādus vajadzētu. Manuprāt, Lienei ir izdevušies tādi kostīmi, kā Anšlava Eglīša elegance un stila izjūta prasa," tā par sadarbību ar kostīmu mākslinieci saka filmas režisore Anna Viduleja. "Lienei Rolšteinai ir kolosāls talants, viņai ir daudz zināšanu par šo laiku. Tas, ka var uztaisīt astoņus vīriešu tēlus ar ļoti radikālām atšķirībām, ir fascinējoši." Vēl īpaši priecīga režisore ir par iegūto kino balvu "Lielais Kristaps", kuru piešķīra Lienei Rolšteinai kategorijā "Labākais kostīmu mākslinieks".

"Man bieži vien kā režisorei bija ļoti sāpīgi, ka mēs nevarējām tik daudz iefilmēt no kostīma vai ka montāžā nācās izņemt kādu skaistu iefilmētu detaļu," par filmēšanas procesu stāsta Viduleja. Svarīga bija arī sadarbība ar operatoru, lai parādītu katra apģērba nianses, – viss bijis īpaši piemeklēts. Arī krāsu korekcijā parādījās skaistas apģērbu detaļas, kuras bija nepieciešams akcentēt.

Iedvesmu tērpiem kostīmu māksliniece guva no vietējo mākslinieku fotomateriāliem, kurus izmantoja kā prototipus tēliem. "Rīga trīsdesmitajos gados bija ļoti attīstīta Eiropas pilsēta, cilvēki brauca arī uz Parīzi iepirkties, līdz ar to tērpi nebija vietējo Rīgas drēbnieku darināti, mēs varējām atļauties lielāku amplitūdu, kur meklēt references. Bija laiks, kad bija populāri kopēt Amerikas filmu zvaigžņu izskatu," atklāj Rolšteina. Vēl māksliniece ņēma vērā vēsturisko kontekstu, viņai bija ļoti daudz albumu no paziņām un radiem, kā arī savāktas fotogrāfijas no žurnāliem. Materiāli no trīsdesmito gadu laikiem Rīgā bija viegli pieejami, taču filmas veidotāji ietekmējās arī no pasaules tendencēm.

Rīgas Kino muzeja pārcelšanās process noritēja ļoti raiti, šobrīd fiziski pārcelšanās ir jau noslēgusies. Vairāk laika aizņem priekšmetu uzskaite, izpakošana un izkārtošana. Paredzēts, ka līdz rudenim muzejs jaunajās telpās būs jau iekārtojies.

Kā ziņo muzeja vadītāja Ieva Andžāne, ikdienā apmeklētājiem Kino muzeja krātuve nebūs pieejama – tā būs atvērta tikai pētnieciskajam darbam. Tiem cilvēkiem, kuri vēlas iepazīties ar kino liecībām, ir iespēja doties uz muzeja pastāvīgo ekspozīciju, kura atrodas Peitavas ielā, kā arī muzeja aktivitātēm sekot līdzi sociālajos tīklos.

Muzeja pārstāvji ir īpaši gandarīti par izveidojušos sadarbību ar filmas "Homo Novus" veidotājiem. Ir bijis grūti izlemt, kurus tērpus būtu svarīgi uzņemt glabāties skapī, lai veiksmīgāk parādītu filmas esenci. Tērpi ir bagātīgā klāstā. Runājot par to, kurš tērps šķiet visīpašākais, Ieva Andžāne atklāj, ka viņai patīk Andra Keiša atveidotā Salutaura gleznotāja uzsvārcis, kuram ir divi varianti – viens ar krāsu traipiem un otrs bez tiem, tie atklāj māksliniecisko procesu. Taču katrs tērps ir unikāls – liela vērtība, kura raksturo filmas veidotāju ieceri.

Rīgas Kino muzejs labprāt glabātuvē uzņemtu arī Latvijas simtgades un citu pēdējo gadu laikā veidoto filmu tērpus, lai nākamajām paaudzēm varētu saglabāt pilnu ieskatu Latvijas kino mantojumā.

Muzeju krātuvē turpmāk vienkopus glabāsies visa Rīgas Kino muzeja kolekcija, kas līdz šim atradās divās vietās – Eduarda Smiļģa Teātra muzeja telpās un Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Krātuvē būs pieejama īpaši filmu lenšu glabāšanai paredzēta aukstuma kamera, kurā atradīsies vairāk nekā tūkstotis Kino muzeja krājumā esošo 35 un 16 milimetru kinolenšu.

Jau ziņots, ka jaunais Muzeju krātuvju komplekss tika atklāts 2019. gada 11. decembrī un pakāpeniski uz jaunajām telpām tiek pārcelti arī Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi.