Aizvadītajā gadā interese par pašmāju kino nav noplakusi, turklāt ievērojami aktivizējusies filmu izrādīšana ārpus Rīgas, novadu kinoteātros, kinoizrādīšanas vietās un skolās. Savukārt skatītākā filma Latvijā gan pašmāju, gan ārzemju kino konkurencē ir bijusi Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis", liecina Nacionālā Kino centra (NKC) janvārī apkopotie iepriekšējā gada statistikas dati filmu nozarē.
Pēc 2018. gadā piedzīvotā pacēluma, ko stimulēja Simtgades filmu programma, nav piepildījušās bažas, ka Latvijas filmu apmeklējums varētu strauji samazināties, – kopējais Latvijas filmu skatītāju skaits 2019. gadā bija gandrīz 549 000, daudz neatpaliekot no 2018. gadā pieredzētajiem aptuveni 560 000, arī nacionālā tirgus daļa saglabājas 20% robežās – joprojām trīsreiz lielāka, nekā 2017. gadā un iepriekš.
Statistika liecina, ka 2019. gada svarīgākā tendence ir – katras filmas apmeklējuma kopējo skaitu veido ne tikai Rīgas kinoteātru apmeklētāji, bet arī pieaugoša skatītāju interese Latvijas pilsētās un novados. Kinoteātri darbojas vēl 23 Latvijas pilsētās, kinoskatītāju pieprasījums ļauj arī citām kinoizrādīšanas vietām pilnveidot filmu demonstrēšanas tehnisko nodrošinājumu, turklāt lielu ieguldījumu apmeklējuma veicināšanā devusi programmas "Skolas soma" aktīvā darbība. Tāpēc arvien mazāka kļūst plaisa starp kinodzīvi Rīgā un citur Latvijā, 2019. gadā uz Latvijas filmu seansiem Rīgā nopirktas 287 126 kinobiļetes, bet ārpus Rīgas – 261 812 biļetes.
Kopējais 2019. gada kinoapmeklējumu skaits Latvijā (ieskaitot arī ārvalstu filmas) ir vairāk nekā divarpus miljoni (2 723 422 biļetes), un kopējā populārāko filmu topā iekļuvušas divas Latvijas filmas – pirmajā vietā, kā jau kopš pirmizrādes novembrī bija prognozējams, ir režisora Dzintara Dreiberga "Dvēseļu putenis" (līdz 31. decembrim – 226 984 skatītāji), bet saraksta septītajā vietā – režisora Andreja Ēķa "Klases salidojums" (80 967 skatītāji). Apmeklētākās ārvalstu filmas šajā topā tradicionāli ir ASV ražotas ģimenes filmas, turklāt jau populāru varoņu piedzīvojumi – "Karalis Lauva / The Lion King", "Kā pieradināt pūķi 3 / How to Train Your Dragon 3" un "Mīluļu slepenā dzīve 2 / The Secret Life of Pets 2".
Visvairāk apmeklēto Latvijas filmu sarakstā abām iepriekšminētajām seko Jāņa Ābeles spēlfilma "Jelgava 94" (34 597 skatītāji), Edmunda Jansona Simtgades animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (28 926 skatītāji), Latvijas un Igaunijas kopražojuma animācijas filma "Lote un pazudušie pūķi" (27 502 skatītāji), Alises Zariņas mazbudžeta spēlfilma "Blakus" (24 970 skatītāji), Māra Martinsona komēdija "Jaungada taksometrs 2" (23 296 skatītāji) un citas filmas.
Reģionu skatītāju interesei par Latvijas kino atsaucas gan filmu producenti, gan kompānijas, kas nodarbojas ar Latvijas filmu izplatīšanu reģionos – apvienība Kinopunkts un Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts Kino visiem un visur Latvijā; 2019. gadā abu šo apvienību rīkotajos kinoseansos dažādās kinoizrādīšanas vietās ārpus Rīgas nopirktas 88 427 kinobiļetes (pieskaitot šim rādītājam 23 pilsētu kinoteātros nopirktās biļetes, veidojas iepriekšminētais Latvijas filmu apmeklējums novados – 261 812 skatītāji).
Rēķinoties ar atšķirīgu pirktspēju, ārpus Rīgas ir attīstīta arī Latvijas filmu nekomerciālā izrādīšana – 2019. gadā Kinopunkts un Kino visiem un visur Latvijā ar Nacionālā Kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu sarīkojuši 4662 bezmaksas seansus dažādām auditorijām, sapulcinot 118 285 apmeklētājus.
Visi filmu nozari raksturojošie statistikas dati februārī tiks publicēti Nacionālā Kino centra ikgadējā izdevumā "Facts & Figures", kas jau tradicionāli tiek gatavots Latvijas dalībai Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un ļauj salīdzināt situāciju trijās Baltijas valstīs.
Līdz ar divu Simtgades filmu pirmizrādēm, kas notika 2019. gada sākumā, ir noslēgusies Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un kopš 2017. gada augusta, kad pirmizrādi piedzīvoja pirmā no 16 filmām, kopējais programmas skatītāju skaits kinoteātros ir sasniedzis 453 435.
2020. gada sākuma notikumi liecina, ka arī šāgada statistikas ziņas varētu būt iepriecinošas, jo Viestura Kairiša spēlfilmai "Pilsēta pie upes", kas kinoteātru repertuārā parādījās 17. janvārī, skatītāju skaits divu nedēļu laikā jau pietuvojies 30 000 robežai. Šāgada laikā gaidāmas vēl vismaz piecu Latvijas spēlfilmu pirmizrādes, divas pilnmetrāžas animācijas filmas un vairākas pilnmetrāžas dokumentālās filmas, pirmizrāžu grafiks tiek saskaņots filmu producentu un Nacionālā Kino centra kopīgās sarunās.
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma secina: "2019. gada statistikas rādījumi ir iepriecinoši. Pateicoties filmu žanriskajai un tematiskajai dažādībai, ir izdevies noturēt skatītāju interesi par Latvijas kino, kas kulmināciju sasniedza 2018. gadā ar labākajiem rādītājiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un veidoja 22% no kopējā tirgus. Arī 2019. gadā Latvijas filmas kinoteātros un kinoizrādīšanas vietās ir piesaistījušas vairāk nekā pusmiljonu skatītāju, kas liecina, ka Latvijas filmām ir liela auditorija klasiskajās kinodemonstrēšanas vietās, neskatoties uz sīvo konkurenci, kuru sagādā Holivudas filmas gan kinoteātros, gan dažādās digitālās platformās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
