Jaunākais Polaņska darbs ir viņa 35. pilnmetrāžas filma viņa karjerā. Viens no nedaudziem reālos notikumos balstītajiem šā režisora darbiem. Filma uzņemta pēc angļu rakstnieka Roberta Herisa romāna "Virsnieks un spiegs".
"Jau sen vēlējos uzņemt filmu par slaveno Dreifusa lietu un veidot to savdabīgas spiegu filmas, nevis kostīmdrāmas stilā. Man šķita nozīmīgi parādīt, kas notika tā laika pasaulē - ļoti līdzīgā mūsdienu pasaulei: paranoja, netaisnīgi tiesas spriedumi, viltus apsūdzības, korumpēti tiesneši un prese, kas nosoda un nežēlīgi aizvaino. Skatītājiem aizvien patikuši stāsti par netaisni apsūdzētajiem, un šāds stāsts bija mans mērķis, veidojot filmu," teicis režisors.
Polaņska filma vēsta par Alfredu Dreifusu, ebreju, Francijas armijas virsnieku. Šī 19. gadsimta lieta sabangoja ne vien Franciju, bet arī visu Eiropu.
Kad virsnieka gods tika sabradāts, Albertu Dreifusu (Luī Garels) uz daudziem gadiem nometināja nomaļajā Sātana salā Atlantijas okeānā. Skandalozo lietu sāk izmeklēt slepenā dienesta priekšnieks Žoržs Pikārs (Žans Dižardēns). Pētīdams ārkārtīgi samudžināto apsūdzību, pulkvedis apjauš, ka nežēlīgi pazemotais Dreifuss nav noziedzies un viņam celtā apsūdzība ir varenu politisku spēku rūpīgi izstrādāts plāns.
Šī lieta guva plašu atbalsi, sašķēla tā laika Francijas sabiedrību, visā pasaulē radīja neuzticību franču slepenajam dienestam. Bezprecedenta gadījuma sekas – Francijā baznīca tika nošķirta no valsts, tas bija arī viens no galvenajiem ebreju valsts dibināšanas idejas avotiem.
Reālos faktos balstītais kinostāsts jau raisījis milzīgu kinokritikas interesi, nominēts 12 prestižajām "Cēzara" balvām, Venēcijas kinofestivālā režisora darbs saņēmis žūrijas Lielo balvu. Filmā galvenajās lomās redzami pazīstami aktieri – Luī Garels, Žans Dižardēns un Polaņska sieva Emanuela Seņē.