Šīs būs pilnībā subjektīvas pārdomas, kurās nemēģināšu tēlot gaišreģi vai prognozēšanas lietpratēju, bet šajā brīdī, kad pasniegti "Zelta globusi" un britu BAFTA balvas, vairāku svarīgo kategoriju balvu ieguvējus iespējams prognozēt ar diezgan lielu varbūtību. Tomēr šajā rakstā vairāk vēlos pievērsties pašām filmām un tam, kādu kopējo iespaidu tās rada par aizgājušo gadu kino. Lai gan ASV Kinoakadēmijas balva joprojām tiek uzskatīta par pašu prestižāko (vai vismaz populārāko pasaulē), tās nominantu vidū visbiežāk iekļūst amerikāņu kino profesionāļu atzītās pašmāju filmas, bet ārzemju filmām tas gods parasti tiek tad, ja tās jau saņēmušas nozīmīgas balvas citos festivālos – Kannās, Venēcijā, Berlīnē... Tāpēc tīru mākslu vai nesaudzīgu sociālo kritiku "Oskaru" nominācijās ieraudzīsim reti, visbiežāk tās būs filmas, kas pakļaujas vecajām labajām Holivudas kino radīšanas "formulām". Tas nenozīmē, ka nav iespējami patīkami izņēmumi.
Un 2020. gada nominantu vidū patīkamākais izņēmums, bez šaubām, ir dienvidkorejiešu režisora Džūnho Bona filma "Parazīts" ("Parasite"), kas saņēmusi arī Kannu kinofestivāla galveno balvu. Lai arī "Parazīta" izredzes uz "Oskaru" tieši labākās filmas kategorijā ir niecīgas, visdrīzāk tas iegūs statueti kā labākā filma svešvalodā (filma nominēta abās kategorijās). Tomēr "Parazīta" iekļaušana labākās filmas nominantu sarakstā ir pozitīvi vērtējams solis no akadēmijas puses (līdzīgi kā ar Alfonso Kuarona filmu "Roma" gadu iepriekš), kas noteikti veicina filmas popularitāti pasaulē. Bons ir viens no šobrīd populārākajiem un visaugstāk novērtētajiem korejiešu režisoriem pasaulē, kura savdabīgais pasaules redzējums, straujā intonāciju maiņa un izcilā stāstītprasme tur kino cienītājus uz āķa jau kopš viņa otrās filmas "Atmiņas par slepkavību" ("Memories of Murder", 2003), kas izpelnījās starptautisku slavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
