Jau kopš marta vidus, kad Latvijā tika izsludināti pirmie ierobežojumi, dokumentālists Ivars Zviedris uzņem kadrus un epizodes, kas saistās ar vīrusa Covid-19 radīto ārkārtējos situāciju, veidojot savdabīgu "pandēmijas dienasgrāmatu", iemūžinot notikumus un cilvēkstāstus. "Dokumentālista misija ir būt klāt," saka režisors un operators Ivars Zviedris, aicinot iesūtīt stāstus viņa topošajai filmai par Covid-19 radīto ārkārtas situāciju.
"Es filmēju klusumu pirms vētras, jo ticams, ka tuvākajā laikā situācija kļūs tikai sliktāka," saka režisors. "Galvenais izaicinājums ir atrast drošāko veidu filmēšanai – lai saglabātu distanci un nevienu neapdraudētu, tomēr piekļūtu pietiekami tuvu cilvēkiem un notikumiem.
"Tukša starptautiskā lidosta "Rīga". Autobusu parka darbinieki, tērpušies kā citplanētieši, apsmidzina sabiedriskā transporta krēslus ar etilspirtu. Cilvēki veikalos maizi iepirkumu groziņā liek ar cimdotām rokām. Valstu robežas, kuras vēl nesen varēja šķērsot, nemaz nepamanīdams, ka ar vienu soli esi nonācis kaimiņzemē, nu sargā barjeras un robežsargi. No stabiem tiek noplēstas afišas, ziņojumu dēļi paliek tukši. Viss ir atcelts. Slimnīcu gultas tukšās palātās gaida inficēto pieplūdumu. Cilvēki, kuri pirms desmit un vairāk gadiem pameta Latviju, ar speciāliem reisiem steidzas atgriezties dzimtenē. Šādus kadrus mana kamera nekad nav filmējusi," raksta režisors. "Es fiksēju Covid-19 radīto sastinguma laiku kino vērojumā un gaidu, kas notiks. Vēroju cilvēkus un notikumus. Scenāriju topošajai filmai raksta laiks, kas novērojošā dokumentālā kino radītājam ir labākais sabiedrotais."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
