Skatītājus Lielbritānijā pārsteidz 'Dvēseļu putenis' – bez mīlas sižeta un ar traģiskām beigām  (81)

Pēc Aleksandra Grīna romāna "Dvēseļu putenis" veidotā spēlfilma "Dvēseļu putenis" Latvijā pirmizrādi piedzīvoja pērnā gada 8. novembrī un īsā laikā spēja sasniegt kino apmeklējuma rekordus – to līdz šim noskatījušies jau 250 000 cilvēku, padarot to par visskatītāko filmu kopš neatkarības atjaunošanas.

Jūlijā filmas komanda paziņoja, ka "Dvēseļu puteni" ar nosaukumu "The Rifleman" izrādīs arī Lielbritānijā un Ķīnā. Īpašs prieks komandai bija par Lielbritāniju, jo tur mīt liela latviešu kopiena.

Sociālā tīkla "Facebook" grupā "Latvieši UK" skatītāji pauž vilšanos par redzēto, proti, uz kino ekrāniem Lielbritānijā redzama gluži citādāka "Dvēseļu puteņa" versija. Tā ir jūtami īsāka, daudzviet neatbilstot Grīna romānā lasītajam un šķiet sižetiski nenobeigta, ja salīdzina ar Latvijā demonstrēto filmas pilno versiju. Piemēram, darba beigās skatītājam nav skaidrs, kas gan notika ar galveno varoni Artūru.

Sašutumu pauž Ļena Dimante, kura nāk no Alūksnes un šobrīd dzīvo Skantorpā, Lielbritānijā. Viņa uz seansu Pīterboro braukusi divas stundas un teic, ka tikusi burtiski pie pēdējām biļetēm izpārdotā seansā. Filma uz ekrāniem bijusi latviešu valodā ar angļu valodas titriem, kas, viņasprāt, apliecina: šis kino jau sākotnēji bijis paredzēts tautiešiem, nevis britiem. Arī zāle bijusi pilna ar latviešiem, nevis vietējiem.

Ļena uzskata, ka "Dvēseļu putenis" pilnīgi noteikti ir pēdējo 20 gadu labākā latviešu filma, taču ir vīlusies, ka tautiešiem emigrācijā tā pasniegta krasi atšķirīga no pirmās versijas. Dimanti, kura bija lasījusi Grīna darbu, visvairāk pārsteidza filmas beigas. "Viss, tēvreize, migla un pazūd nekurienē karavīri," viņa raksta "Facebook" domubiedru grupā "Latvieši UK."

"Filma beidzās ar galvenā varoņa ievainojumu un karavīriem sniegā un miglā. Nākamajā dienā sarunā ar draudzeni, kas šo filmu noskatījās Latvijā, sākām diskutēt, kas tad patika, atcerējāmies spilgtākos momentus un salīdzinājām ar grāmatu. Runājot par beigām, viņa man sāk stāstīt par apbalvošanu, bet es plikšķinu acis – kāda apbalvošana? Izrādās, beigas nogrieztas, kā arī sākums filmai pavisam cits. Sižeta līnija ar galvenā varoņa pirmo mīlestību vispār izgriezta. Nav arī citi momenti, kas redzami filmas treilerī," portālam "Delfi" teic skatītāja.

Feisbukā vilšanos pauž arī citi Lielbritānijā dzīvojošie latvieši. "Mirdza treilerī redzama, filmā ne sekundi," izbrīnīta par mīlas sižeta izgriešanu no filmas, domubiedru grupā raksta cita skatītāja. Vēl atsevišķi citi tautieši, uzzinot par filmas saīsināšanu, nosolījušies to Lielbritānijā noteikti neskatīties.

Medijā "The Guardian" pagājušajā nedēļā publicēta Elenas Džonsas recenzija par "The Rifleman". Kritiķe slavē Oto Brantevica tēlojumu, taču pašai filmai dod trīs zvaigznes no piecām.

"Dvēseļu puteņa" izrādīšanu Lielbritānijā nodrošina filmu izplatītājs "Parkland Pictures". Kā portālam "Delfi" skaidro filmas pārstāve komunikācijas jautājumos Silva Aleksa Fridrihsone, izplatītāja prasība bijusi, ka filmas garums nedrīkst pārsniegt 100 minūtes, līdz ar to darbu nācies īsināt. "The Rifleman" garums ir 104 minūtes (nacionālās versijas garums ir 123 minūtes).

"Lai sasniegtu plašāku auditoriju un filma spētu konkurēt starptautiskajā tirgū, kā arī vēsturisko Latvijas stāstu iekļautu Lielbritānijas kinoteātru repertuārā, filmas veidotājiem bija jāpiemērojas filmas izplatītāju un vietējo kino teātru nosacījumiem, tas ir, jāsaīsina filmas nacionālā versija. Lielākais izaicinājums, veidojot filmas starptautisko versiju, bija saglabāt stāsta vēsturisko esenci, vienlaikus padarot Latvijas stāstu saprotamu ārvalstu auditorijai. Kā liecina labās atsauksmes ārvalstu medijos, filmas veidotājiem tas ir izdevies, vienlaikus, saglabājot filmas vizuālo valodu, dramaturģiju, drāmu, emocijas un tempu," skaidro Fridrihsone.

Filmas komanda arīdzan vēsta, ka pasaulē tā ir ierasta prakse: kinodarbiem nereti ir nacionālā versija un starptautiskā versija.

Jāpiebilst, ka arī Ķīnā skatītāji redzēs filmas saīsināto versiju. Tāpat veidotāji norāda, ka starptautisko versiju ir iegādājušies filmu izplatītāji arī no Japānas, ASV, Austrālijas, Korejas un Kanādas.

Vēsturisko kara drāmu "Dvēseļu putenis" pēc Aleksandra Grīna romāna veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm: režisors un producents Dreibergs, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, galvenais operators, Starptautiskajai Kinooperatoru federācijas balvai "Imago" nominētais Valdis Celmiņš, komponiste, prestižās "Emmy" balvas laureāte Lolita Ritmanis, producente Inga Praņevska, "Casting Bridge" aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija "Kultfilma" un citi.