Arī šogad, no 1 līdz 6. septembrim, norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais 24. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs"). Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem lielākā daļa festivāla filmu seansu būs skatāmi portālā filmas.lv, tomēr klātienē, brīvdabas seansā 5. septembrī Spīķeru kvartālā skatītājiem tiks piedāvāta filma "Pāri jūrai" ("Overseas", 2019). Filma uzņemta mājkalpotāju apmācību centrā Filipīnās, kur grupa sieviešu gatavojas doties peļņā uz ārzemēm. Pēc seansa gaidāma saruna ar tās režisori Junu Songu. Gaidot Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu, par filmu raksta socioloģe un sociālantropoloģe, Latvjas Universitātes asociētā profesore Baiba Bela.
Filmas "Pāri jūrai" stāsts risinās mūsdienās, skatuve – globālais mājkalpotāju bizness, un darbojošās personas ir filipīnietes. Filmas režisore ir dzimusi Korejā 1977. gadā, augusi Francijā un šobrīd dzīvo Beļģijā, šī ir viņas otrā pilnmetrāžas dokumentālā filma, kas jau pabijusi festivālos Lokarno un Londonā, un tur filmas seansi bija izpārdoti.
Filma mani ieinteresēja, jo zinātniskajā literatūrā par migrāciju un diasporu filipīniešu mājkalpotājas ir klasisks piemērs darba migrācijas un sieviešu migrācijas pieredzes pētījumos, turklāt filipīniešu diaspora ir starp tām kopienām, kas pārskaita visvairāk naudas uz savu izcelsmes valsti. Līdzīgi kā no Latvijas, ir emigrējusi 1/10 daļa valsts iedzīvotāju (mērogi gan citi, ņemot vērā, ka Filipīnās dzīvo 106 miljoni), un pēc Pasaules Bankas aplēsēm filipīniešu darba migranti 2019. gadā ir nosūtījuši uz mājām apmēram 35 miljardus ASV dolāru, šie pārvedumi veidojuši 9.4% no valsts IKP (salīdzinājumam – Latvijā diasporas pārskaitījumi veidoja 3.3% no IKP). Kā saka viena no filmā redzamajām sievietēm: "TV mūs sauc par varonēm. Ekonomikas varonēm". Man šī filma bija iespēja ielūkoties filipīniešu mājkalpotāju dzīvē tādā veidā, ko nevar sniegt raksti un referāti.