Šogad no 1 līdz 6. septembrim norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais 24. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ("Baltic Sea Docs"). Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem lielākā daļa festivāla filmu seansu būs skatāma portālā "filmas.lv" bez maksas, kā arī būs atsevišķi klātienes seansi. Viena no filmām, kas iekļauta festivāla programmā, ir Zviedrijas un Lielbritānijas kopražojuma darbs "Nomales putni" ("Scheme Birds") – skaudrs stāsts par pusaudžiem kādā Skotijas mazpilsētā. Par filmu pēc noskatīšanās raksta psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Pusaugu meitene, mugurā treniņtērps, sejā apņēmība un drusku arī apjukums – viņa skrien pa asfaltētu piepilsētas ceļu. Tas varētu būt treniņš vai rīta kross. Sportiska meitene, tīrais malacis. Bet tad – lūpu kaktiņā cigarete. Un skatītājs samulst pretrunā, prātā konfliktē divi pretēji tēli un vēstījumi – skrienošais, veselīgais pret smēķējošo, dumpiniecisko. Kā, nu kā ir iespējams vienlaikus apvienot divas tik pretējas, neapvienojamas lietas?
Šī disonanse, dzīve pretējos polos, ir pusaudžu vecuma drāmas pamatā. Vēlme būt uzkrītoši atšķirīgam – un vienlaikus izmisīgi mēģināt būt tādam pašam kā visi citi. Izaicinoša uzvedība, pat nežēlība, kam pēc sekundes var sekot mīļums un bērnišķīgs maigums. Pārdroša seksualitāte un nomācoša nedrošība. Ķermenī jau pieaudzis, pēc dokumentiem vēl tīrais bērns, bet iekšēji – vispār kaut kāda jūtu un emociju dūmaka. Būt par cilvēku pusaugu vecumā nozīmē nemitīgi izdzīvot pretējas, reizēm līdz absurdam nesavienojamas dzīves pieredzes, līdz izdosies atrast pašam savējo. Vai arī neizdosies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
