Foto: Kadrs no filmas
Šogad no 1 līdz 6. septembrim norisināsies Nacionālā kino centra rīkotā 24. Baltijas jūras doku-mentālo filmu foruma ("Baltic Sea Docs") filmu skate. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem lielākā daļa festivāla filmu seansu būs skatāma portālā "filmas.lv" bez maksas, kā arī būs atsevišķi klātienes seansi. Viena no filmām, kas iekļauta programmā, ir režisores Evas Mulvadas darbs "Aizliegtais bērns" ("Love Child", 2019) - stāsts par kādu irāņu pāri, kuriem kopā ar savu ārlaulības dēlu jāpamet Irāna, lai bēgtu no nesamērīgi bargā soda par slepenām ārpuslaulības attiecībām. Par filmu pēc noskatīšanās raksta žurnāliste Zane Ozoliņa.

Eva ir gargabalniece – filma "Aizliegtais bērns" tapusi sešus gadus. Precīzāk – sešus gadus filmēta šī ģimene, taču tādu stāstu nav iespējams uziet vienkārši tāpat, meklējot "bēgļus, ko portretēt". Galveno varoni jau ilgus gadus pazina režisores kolēģis, kurš bija iepazinies ar Sahandu Irānā un jau iesāka filmēt stāstu, taču bija pazaudējis pavedienu un lūdza Evai to turpināt. (Šis, manuprāt, ir brīnišķīgs sadarbības piemērs, atlaižot savu stāstu, lai kāds cits tam palīdzētu notikt.)

Producēšanas ziņā šī nav vienkārša filma. Pirmkārt, filmēšanas posma noslēgums nebija zināms, jo ģimene un līdz ar to filma ir atkarīga no ANO ierēdņu lēmumu pieņemšanas tempa. Režisore bija nolēmusi, ka finiša taisne būs tad, kad Sahands saņems atbildi uz lūgumu piešķirt viņam bēgļa statusu. No ģimenes ierašanās Turcijā līdz šim lēmumam pagāja seši gadi.

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit