Īpašā kino seansā svinēs rakstnieka un scenārista Ērika Lansa 80. jubileju

Jubilejas pasākumā tiks rādīta Dzintras Gekas-Vaskas pēc Ērika Lansa rakstītā scenārija tapusī dokumentālā filma "Džona Doreda sala" (2007), bet pirms seansa būs iespēja tikties gan ar filmas režisori, gan pašu gaviļnieku.

"Džona Doreda sala" ir filma par pirmo latviešu izcelsmes kinooperatoru Jāni Džonu Doredu, kas darbu ar kino kameru apguvis "Pathe" kompānijas paspārnē. Pirmā pasaules kara gados viņš aktīvi filmējis notikumus dažādās frontes līnijās un ir vienīgais ārzemnieks, kas nelegāli nofilmējis Ļeņina bēres. Filmas scenārijs veidots pēc Džona Doreda un viņa sievas Elizabetes vēstulēm, dienasgrāmatām. Jānis Doreds teicis: "Mani vienmēr ir ierobežojuši scenāriji un inscenējumi. Jo es alku brīvību. Tā es kļuvu par filmu reportieri, lai filmētu to, kam scenāriju raksta pats Mūsu Tēvs."

Rakstnieks Ēriks Lanss, īstajā vārdā Juris Vīksne, šogad svin savu 80 gadu jubileju. Viņš ir ne tikai pazīstams prozaiķis, bet arī kinoscenāriju autors. Kā raksta Latvijas Latvijas Kinematogrāfistu savienībās vadītāja Ieva Romanova, jubilārs izglītību ieguvis no literatūras un kino gluži attālā jomā, absolvējot Rīgas Politehniskā institūta elektroenerģētikas fakultāti (1966). Īsto aicinājumu viņš tomēr atrada rakstniecībā un 1980. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.

"Lanss ir noveliska tipa stāstnieks, viņa spēcīgo tēlu un varoņu raksturu attiecības risinās uz šķietuma un realitātes robežas ar smalku ironijas piedevu. Bet mīlestība reti tiek saukta vārdā, lai to neaizbaidītu," raksta Romanova.

Līdz šim izdoti Ērika Lansa stāstu krājumi "Aicinājums ciemos" (1979) un "Debesu balsinātāji" (2002), 2012. gadā publicēti romāni "Melanholiskais detektīvs" un "Vai mēs tiksimies vēlreiz", par ko saņemta Egona Līva balva. 2014. gadā izdots romāns "Detektīvs vienai vasarai". 2008. gadā Nacionālajā lugu konkursā iegūtas balvas par lugām "Galds" un "Par vectēvu, kam ļoti patika cirks". Ērika Lansa darbi publicēti arī kopkrājumos, literārajos žurnālos un laikrakstos, tulkoti krievu, igauņu, lietuviešu, vācu, ukraiņu, čehu u.c. valodā.

Jau pēc pirmā krājuma iznākšanas, divi stāsti ieguva savu ekrāna dzīvi. 1982.gadā tapa Vara Braslas filma "Tereona galva". Drīz pēc tam Ēriks Lanss kopā ar Oļģertu Dunkeru uzrakstīju scenāriju filmai "Dārzs ar spoku" (1983), par kuru saņemta Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla atzinība par scenārija idejas oriģinalitāti. 1989. gadā sadarbībā ar Vari Braslu tapa filma "Par mīlestību pašreiz nerunāsim", kas saņēmusi "Lielā Kristapa" balvu kā labākā filma.

Pēdējo divdesmit gadu laikā Ēriks Lanss pievērsies dokumentālajam kino un šobrīd ir jau astoņu režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu scenārija autors. Pirmā no tām bija "Amats Nr 1. Valsts prezidents" (2004), vēl arī "Džona Doreda sala" (2007), kā arī sešas Sibīrijas cikla filmas. Ēriks Lanss godalgots ar "Lielo Kristapu" par scenāriju filmai "Stacija "Latvieši". 1937". Vairāki no tiem prasījuši ļoti nopietnu laikmeta un situāciju izpētes darbu, bet faktu savīšana dramaturģiskā ekrāna stāstā ir autora īpašā prasme un talants, raksta Romanova.

Ieeja pasākumā bez maksas, iepriekš reģistrējoties pa tālruņa numuru 26440470 vai e-pastā kinosavieniba.info@gmail.com.