Taksometrs un tā vadītājs jau kopš tā rašanās brīža ir regulārs "viesis" kino pasaulē, ātri vien iegūstot noteiktu simbolisko slodzi un nozīmi sižeta attīstībā – ne tikai kā transportlīdzeklis, bet arī kā pilntiesīgs tēls.
Jau 1932. gadā Holivudā tapa gangsterfilma "Taxi!" ar Džeimsu Kegniju galvenajā jauna taksista lomā, un kopš tā laika rūtotie auto figurējuši dažāda kalibra lomās gan traģiskās kriminālfilmās, gan trakās komēdijās. Taksometrs var funkcionēt gan kā patvērums un robežšķirtne no pārējās pasaules, gan kā komunikācijas rosinātājs un negaidītu situāciju katalizators. Arī jaunais latviešu režisors Reinis Kalviņš savu debijas filmu "Maiņa" izvēlējās veidot tieši par taksistu vidi, kas iezīmēta ne visai simpātiskos toņos. Tas šķiet lielisks iegansts, lai atskatītos tuvākā un tālākā pagātnē uz citām populārām un mazāk zināmām ārzemju un pašmāju filmām par taksometriem un taksistiem.
Daudzi kinomīļi droši vien zinās Skorsēzes klasisko drāmu ar Robertu de Niro vientulīgi dreifējam cauri negāciju piesātinātajām Ņujorkas ielām, kādam citam varbūt atmiņā atausīs Toma Krūza un Džeimija Foksa divkauja taksometrā Losandželosas ielās, vēl kādam – pagājušā gadsimta 90. gadu franču fantastikas grāvējs ar Brūsu Vilisu lidojošā taksometrā, bet eksotiskāka kino pazinēji norādīs uz irāņa Džafara Panahi eksperimentālo filmu par Teherānas taksometru vai neseno dienvidkorejiešu kases grāvēju. Pašmāju kino cienītāji, bez šaubām, uzreiz nosauks Māra Martinsona vieglprātīgo komēdiju sēriju, taču tās nebūt nav vienīgās latviešu kinofilmas, kurās taksometram atvēlēta būtiska loma.