'Mēs tagad svinētu ģenerālsekretāra 90. jubileju Latvijas PSR'. Vitālija Manska filma par Gorbačovu

Gorbačova loma. "Latvija – šī stāsta acīmredzamā ieguvēja"

Attieksme pret Gorbačovu bijušās PSRS teritorijā ir, maigi sakot, neviennozīmīga. Tie, kuri nav iekārtojušies kapitālismā, apvaino viņu savas dzīves izpostīšanā, savukārt tie, kuri ir iekārtojušies, arī ir ar pretenzijām. Piemēram, nesen intervijā "Delfi" Jevgēņijs Čičvarkins pastāstīja, ka Gorbačovs astoņus gadus bijis viņa kaimiņš. Uzņēmējs esot knapi valdījies, lai neteiktu skarbus vārdus: Berlīnes mūris tika nojaukts nevis tāpēc, ka Gorbačovs būtu bijis liels reformators, bet tāpēc, ka viņam nebija pa spēkam to noturēt. Bet cik asiņu tika izliets! Savukārt juriste Jeļena Lukjanova uzskata, ka puča laikā savā "ieslodzījumā Forosā" viņš gaidīja, kurš uzvarēs, un rezultātā zaudēja – tika izsviests no politikas. Kā viņa lomu vērtējat jūs?

Lai cik dīvaini tas nebūtu, mana attieksme pret Gorbačovu ir pozitīva. Esmu gatavs pieņemt visus viņam veltītos pārmetumus, ko nupat uzskaitījāt, – gan nogaidīšanu Forosā, gan nespēju noturēt Berlīnes mūri un grandiozos cilvēku zaudējumus. Taču visi šie pārmetumi izbālē iepretim vienam acīmredzamam, neapstrīdamam un pašam galvenajam viņa plusam – viņš aizsāka pārmaiņas, kā sekas bija padomju totalitārās sistēmas sabrukums.

Man galvenā Gorbačova mīkla ir – kā cilvēks, kurš no matu galiem līdz papēžiem bija padomju partijas karjeras sistēmā, izgājis to no pašas apakšas līdz augšai, ieguva varu? Turklāt viņš bija nevis vienkārši lojāls, bet ar miesu un asinīm šīs sistēmas produkts, kam nav nevienas uzticības personas varas augstākajos ešelonos.