Pirmizrādi piedzīvos cikla 'Latvijas kods. Latvija šodien' jaunās filmas

Kā uzsver LTV pārstāvji, 2020. gads ir pārmaiņu laiks, tādēļ filmas dokumentē un atsedz šogad aktuālo kā sabiedrības, tā dabas procesos. Pārmaiņas ir viena no tēmām, par ko runā katra šogad tapusī filma.

"Filmu cikls demonstrē to cik dažādas ir iespējamas pārmaiņas, kā tās rada jaunus apstākļus, ar kuriem mācāmies sadzīvot. Šodien jaunajos apstākļos jāspēj pielāgoties kā dabai, tā arī sabiedrībā notiekošajiem procesiem," norāda projekta vadītāja, LTV Filmu iepirkumu nodaļas vadītāja Zane Valeniece. "Pārmaiņas ir process, kas skar mūs ikvienu kā indivīdu un kā daļu no sabiedrības kopuma, tamdēļ būtiski šajā procesā ir fiksēt un akcentēt aktuālo: reemigrācija, pilsoniskā līdzdalība, ekoloģijas ilgtspēja ir tikai dažas no tēmām par kurām runā 2020.gada Latvijas kods filmu izlase," uzskaita Zane.

Šogad filmas savas pirmizrādes piedzīvos no 17. novembra otrdienās pulksten 22.00 LTV1 un Replay.lv.

17. novembrī būs vērojama režisora Paula Ķestera debijas dokumentālā filma "Pārceltuve" ("Mistrus Media"). Tas būs stāsts par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus, tūristus, nejaušus garāmbraucējus un automašīnas. 12 koka pārceltuves kvadrātmetros atklājas laikmets – tūristi, vietējie, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku. Viena kalendārā gada filmas stāsts izseko dzīvi uz prāmja nomaļā Latvijas vietā, atsedzot to kā stāstu par 21. gadsimta Latviju.

24. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Ivara Zviedra dokumentālā filma "Nesaprastie" ("Dokumentālists"). Tas būs mēģinājums dokumentālista vērojumā saprast tos, kuri gandrīz katru gadu skandē saukli "Atlaist Saeimu!", un tos, kuri šo skandēšanu klausās Saeimas ēkā. Pirmie filmas kadri uzņemti 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā notika nemieri, bet pēdējie – 2020. gada 14. oktobrī, kad radošie darbinieki pie Saeimas cēla nesaprašanās sienu.

1. decembrī pie skatītājiem nokļūs režisora Māra Maskalāna filma "Melnā stārķa kungs" ("Skuba TV Productions"). Filma vēstīs ne vien par vienu no noslēpumainākajiem Latvijas putniem, kurš ir ne tikai aizsargājamo sugu sarakstā, bet arī pats mežā izvēlas savrupas un no cilvēku acīm noslēptas vietas, bet arī par ornitologu Māri Strazdu. Māris "kopā" ar melno stārķi ir senāk kā ar savu sievu – viņš nu jau 40 gadus pēta gandrus. Kolēģi Māri iesaukuši par "Mr. Black Stark". Filma būs vērojums par Māra un melno stārķu attiecībām.

8. decembrī pirmizrādi piedzīvos vēl viena debijas dokumentālā filma – režisora Viestura Meikšāna "Pa vidu" ("Amber Land Films"). Tas būs dokumentāls stāsts par Dānijā dzīvojošas latviešu ģimenes pārdomām par atgriešanos uz dzīvi Latvijā. Ģimenes galva, kurš jau devīto gadu strādā Odenses Universitātes slimnīcā, saņem uzaicinājumu no sev tuva drauga un sena kolēģa attīstīt savu – muguras veselības nodaļu Valmieras slimnīcā, tomēr nosacījumi ir neskaidri, un tas nekļūst par iemeslu, lai nekavējoties atgrieztos un mestos dzīvē atpakaļ Latvijā. Darba jautājums nav vienīgais, kas aizņem viņa prātu – viņa vecāki jau ir cienījamā vecumā un šķiet, ka pareizi būtu atrasties viņu tuvumā. Viņu māc arī bažas, ka viņa meitas dzīvojot Dānijā, kļūs par dānietēm, un šajā jautājumā arī katrai no viņām ir sava nostāja.

Šī gada "Latvijas koda" ciklu noslēgs Mārtiņa Grauda filma "Dinārs" ("Vides Filmu Studija"). Dinārs ir muzikants ar neatņemamu vērtību – viņa īpašo frizūru. Dināra raibajā dzīvē šķietami nekā netrūkst – ir gan pasūtījumi spēlēt ballēs, gan sieviešu uzmanība, viņam patīk darīt to, kas padodas – izklaidēt publiku ar šlāgerhitiem. Dinārs izpurina savas krēpes un "uzrauj vēl vienu" līdz brīdim, kad viss gandrīz apstājas. Jaunajos apstākļos viņam jāspēj saglabāt savu publiku un dzīvesprieku.

Projekts "Latvijas kods" norisinās jau astoto gadu. Tas tiek īstenots sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās.